Labrīt

Modinātājpulksteņa griezīgais zvans mani nekad nav sajūsminājis, taču šorīt es pat jutos savādā ziņā atvieglota, to izdzirdot. Cik viegli ir mosties, kad baidies atdoties atpakaļ miegam. Baidies, ka murgs turpināsies. Bet, ja nu izrādās, ka murgs ir arī reālajā dzīvē?

[Dz.] Jautājums

Vai viens vienīgs jautājums
Var būt noziegums?
Vai tas var likt aizmirst, ka cilvēks ir cilvēks vien?
Vai viens nemainīgs klusums
Var būt mierinājums?
Vai tas ir pienākums sirdij
sevī visu to ciest?

Vai tev arī sāp sirds, kad uzdod sev jautājumus?
Par to, cik daudz dzīvē viss varēja būt
Ja uz mirkli aizmirstu visus pienākumus
Un ļautos tam, ko Tava sirds jūt...

Vai viens vienīgs jautājums
Vai ar to pietiek, lai aizmirstu, cik cilvēks ir vājš?
Piedod, ja tā tevi sāpināšu,
Bet man bija labs skolotājs.

Vai viens vienīgs jautājums
Var būt noziegums?
Vai sods būs smagāks kā nasta to nest?
Man nav, ko zaudēt, ja vien smagumu sirdī
Tāpēc jautāju es.

[e-Khi]