[Dz.] Tu man ļoti esi nodarījis pāri

Tu man ļoti esi nodarījis pāri.

Pat negribot, pat varbūt nezinot.

Tu ļoti dziļi sirdī mani skāri

Un paspēji jau smagi ievainot.

Ne asiņu, ne brūču saredzamu,

Vien kluss un sevī noslēpts šņuksts.

Tu man tik ļoti esi nodarījis pāri,

Ka vien ar sāpēm laužas katrs sirdspuksts.

Un tu pat nezini, ko izdarījis.

Tu pat nezini, ka rindas šīs ir TEV

Es patiešām nekad agrāk neticēju,

Ka spēšu atdzīties kaut pati sev...

Ka "Kāds man tiešām ļoti nodarījis pāri"

Pat tā - pirkstu īsti nepakustinot..

Tikai neīstajā brīdī paskatoties,

Tikai neīstajā brīdī pasmaidot..

Tu pat nezini, cik smagi tagad klusēt,

Kad sirds kliegt grib, cik ļoti svarīgs esi tai

Bet tā pati sevi grauž no visām pusēm

Un ļauj brīvi tecēt katrai asarai,

Kas pār vaigu notek, tīši nedomāta,

Sevī nesot smago mīlestības sāpi

Tām straumēm nolīstot gar manu vaigu

Ik reiz, kad manu domu tīklā trāpi.

Un tu smaidi, un tu mirdzi, mirdz tavs skats.

Es redzu – tevī visas skatās kāri

Bet neko pārmest tev es nespēju tāpat...

Kaut tu man ļoti esi nodarījis pāri...

[Elī]

Sapnim nav ne derīguma termiņa ne cenas, starp citu,...

Vakar līdz 5iem (šī foto tapusi 4os, made by Kristīne Čukure)... un tad gulēt. Šodien līdz X (laiks neidentificēts) ... un tad gulēt. Ko es vispār citu daru bez GP, jebšu tautā dēvētā kursa darba? Guļu un ēdu, pa retam.

Un plānoju dzīvi - ko pēc tam, kad šīs mocības.. tpu,.. sevis attīstīšana, būs cauri...

Visu, ko noteikti gribu izdarīt, visu, ko noteikti gribu redzēt, visur, kur noteikti gribu tikt un visus, ko noteikti gribu satikt. Vasara nav tik gara, zinu, bet tā pat ar dzīvi - ja nav mērķu augstāku, nesasniegsi arī zemākus.

***

Atļaujies pasapņot,

Dzīvi piepildīt var sapņos tītais

Tikai sapņojot par mērķiem

Visi viņi kādreiz piepildīsies

Ļaujies idealizēt

Un ticēt saviem spēkiem

Ļaujies ļauties piedzīvojumiem

Un dažiem grēkiem

Dažiem sānsoļiem

No ierastā un tiešā

No tā ko vienmēr tu

Par vienīgo uzskatījis

Tā tu sapratīsi,

Cik viss uzskats Tavs par dzīvi

Visu laiku nepareizs ir bijis.

Ļaujies pasapņot,

Jo sapņos realitāte sākas

Nekad neuzskati,

Ka kaut kas tev nepienākas

Vienmēr ceri, tici, domā - jābūt tā

Jo tikai sapņojot, sapņi piepildās.

Bet, ja neizdodas, nesaki - es teicu

Tikai aizver acis - domā jaunu sapni

Visu savu idealizēto dzīvi

Vienā lielā jaunā plānā satin

Tā no dienas dienā, nakts naktī

Sapņo, ceri, tici, lai kā var nepatikt

Jo ejot tik pa izsapņotu taku,

Vari izsapņotā galapunktā tikt.

[E.K.]

Elī

Šitādu es uzdrukāju kafijas pauzē..

Par klusumu sūdzēties nedrīkst.

Tas ir labākais, kas līdz vētrai būs.

Un, ticiet, ja klusums ir iestājies,

Es dziļi un patiesi apskaužu Jūs.

Vēl negaisi nāks un saule dziedās

Un visi trokšņi pa vidu skars jūs,

Bet lielākais prieks ir klusumu baudīt,

Kad zini, ka labākais vēl tikai būs.

Mans negaiss šobrīd vēl blāvs un rāms,

Klusums pirms mirkļa vēl bija tepat.

Bet, kad viss drīz paliks nevaldāms,

Es klusumu vēlēšos kā nekad.

Un, ja tev būs, varbūt padalies drusku.

Parāk daudz miera arī nav labi.

No klusuma un vētras - katra pa druskai

Būsim dabūjuši mēs abi.

Un tādos brīžos dzīve šķiet skaista,

Kad trokšņo klusums un vētra ir rāma.

Un varbūt tad kaut kur tam pa vidu

Veiksme un prieks būs pamanāmi...

Bet tagad, tev - klusums, man - vētra sākas

Negaisi, zibeņi, pērkons un lietus.

Bet daudziem te jau nav savādāk.

Katru reiz dzīve noliek pie vietas.

Un tā nu es domāju - vai tu jau zini,

Kam par godu šīs rīmes tapa?

Kursa darbs mani iedvesmoja

Ja nu kāds vēl neattapa...

Tā - mana vētra, kas priekšā gaida

Riebīgi.

Šķelmīgu smīnu man raida.

Bet, kad tas beigsies, klusums, kas nāks

Būs pār citiem klusumiem varenāks.

Tā brīvība, ko vien pēc ķēdēm var just,

Tas miegs, ko pēc diennaktīm negulētām,

Tas smaids, kas visām dusmām liek kust

Tas skaistums, kas vien pēc dziedētām rētām.

Tik melnā fonā baltais ir balts

Tik balts būs klusums pēc laika.

 Vairāk neko nevaru izdomāt,

Ā, man ir zaļa maika! :D

Elī

p.s. žēl, ka kafijai laika nepietika

Viņi teica: "smeķīgās rīmes"

[raksts citēts. Avots]

Tā kā kursa darba drukāšana šobrīd ļauj vien uz palodzītes klausīties RadioValmiera, un reizi pa 3 stundām paņemt pusstundas atpūtu (šoreiz - radošajām izpausmēm), tad tādu dziļāku, sistematizētāku aprakstu par šo Jūs no manis ŠODIEN neizvilksiet. 

Enīvei, noteikumi konkursam - gaužām vienkārši.
T'ām jābūt rīmēm, kas sastāda vismaz 4 rindiņas, iekļaujot "Brīvi elpo dzīvi" un abus vadītājus.

Bet tur būtu lai vai kā
Šeit Jums dzejo A_vo_jaa (panesās):

"Brīvi elpo dzīvi" ir par visvisādām tēmām
Roberts, Rūdis, nopietni un arī tā -  pa ķēmam,
Ar piezīmēm gan loģiskām, gan varbūt arī nē,
Katru ceturdienu kādu tēmu komentē.
Bet tad pēc stundām divām tām, nu, vēl bišku gribas,
Kaut no visas smiešanās jau trakoti sāp ribas
Tad, līdz šim, atvadoties puiši teica,
Ka galu galā - nekas jau neizbeidzas
Jo nākamnedēļ atkal turpinās birt pērles
Un katrs sacīs visu, kas nu tam uz mēles
Bet tagad - ko es dzirdu! Sezona ir galā?
Ja kāds redzētu, cik seja man kļūst bāla
Kājas aukstas, šoks kā reizi stājas,
Ceturtdiena bez Jums? - tā nu nepieklājas.

Sak', ka nākamsezon viss pa šiko
Gan jau, viesi aicināti būs gan triko,
Gan pa pliko,
Žēl, ka radio kā radio,
Tikai audio.
Bet tā kā blogs ir parādījies
Značit - iespējās viss attīstījies...

 Bet ar to zaļo maiku,  es i istabu slaucīšu, i uz ballēm iešu, i viņā, pie spoguļa dižodamās, zvanīšu uz studiju nākamajā sezonā. :D

Veiksmīgu vakaru Jums visiem,
Elī.


p.s. točna sadomājos par vasaras atpūtu. Tradicionālu. A_vo_jaa.... ^ ^

Surprise, surprise, esmu maziņš pretīgs vīrusiņš, kuru tu ienīsti!

Labrīt,

Tāds satriecoši jauks, sirdi plosošs, ja atklāti, rīts izvērtās šodien ap pus5iem, kad sākot darboties par un ap savu GP, atklāju, ka vairāk kā puse failu, kam GP mapē vajadzēja būt, tur vairs nav.

Vēl vakar bija, bet tagad vairs nav. 

Ko nu es, neba nu būšu pesimiste, kniebu vaigā - kas zi, jāpamostas tak vienreiz, it kā jau skaidrs, ka, kad vairākas nedēļas maz gulēts, pus5os vēl nevaru ar pirmo pamosties, bet kaut kad taču tam sap...murgam bija jābeidzas!! Sāp. Damn, značit nemurgoju. 

Ne jau nu es kritīšu panikā! Nu ne! Es mierīgu sirdi, cik ātri vien spēju sāku čekot visādas citādas mapes. Piemēram, mapi "maaciibas", kura vēl vakar vakarā sastāvēja no enntajām mapītēm iekšā, tai skaitā abu semestru mapēm ar visiem mācību priekšmetiem un šo kursu ietvaros veiktajiem darbiem/uzdevumiem. Ar visiem maniem vērtējumiem, sasniegumiem, pa lielai daļai arī dažādiem kursa biedru darbiem. Galvenokārt - nepieciešamais.

Nu protams, no mapes "maaciibas" manā datorā vien blāva ēna palikusi - 3 apakšmapītes, no kurām 2 ir absolūti nenozīmīgas, papīri par kojām tai skaitā. Trešā mape - GP. Sajūsma, prieks un atvieglojuma nopūta, ka vismaz šo vērtību vīruss varbūt tomēr nebūs skāris, varbūt sākumā man patiesām tikai izlicies... Bet nē, neesmu ne izliecies, ne 100% taisns cilvēks. Viss pa īstam. Atveru GP mapi, kam vajadzēja būt ar 6 apakšmapēm un + - DAUDZ failiem bez mapēm un redzu 2 apakšmapes (ne pilnas ar to, ko vajadzēja)....

Ne visai jautri sanāk arī tad, kad gribas kaut ko no tā visa vismaz saglabāt, nosūtot sev uz epastu, kura ziņojumam dators vienkārši atsakās attiecīgos failus pievienot.

Vai es ļauns cilvēks, vai?

Un man tiešām likās, ka tā mēdz notikt tikai filmās un tikai ar ļaunajiem, bet nē, neesmu ne aktrise, ne.. ai, nu kas zina, īstenībā. Katrā ziņā - šis rīts domu sakārtošanai noziedots. Turpinājumā - jācenšas padarīt cik nu vien manos spēkos un atmiņa šoreiz būs ārkārtīgi nozīmīga. 

"Owh I wish I was a punk rocker with flowers in my hair", tad man viss šitais vnk būtu pie kājas.

Ar labu nakti, laimīgie,

Elī.