Tas ir labākais, kas līdz vētrai būs.
Un, ticiet, ja klusums ir iestājies,
Es dziļi un patiesi apskaužu Jūs.
Vēl negaisi nāks un saule dziedās
Un visi trokšņi pa vidu skars jūs,
Bet lielākais prieks ir klusumu baudīt,
Kad zini, ka labākais vēl tikai būs.
Mans negaiss šobrīd vēl blāvs un rāms,
Klusums pirms mirkļa vēl bija tepat.
Bet, kad viss drīz paliks nevaldāms,
Es klusumu vēlēšos kā nekad.
Un, ja tev būs, varbūt padalies drusku.
Parāk daudz miera arī nav labi.
No klusuma un vētras - katra pa druskai
Būsim dabūjuši mēs abi.
Un tādos brīžos dzīve šķiet skaista,
Kad trokšņo klusums un vētra ir rāma.
Un varbūt tad kaut kur tam pa vidu
Veiksme un prieks būs pamanāmi...
Bet tagad, tev - klusums, man - vētra sākas
Negaisi, zibeņi, pērkons un lietus.
Bet daudziem te jau nav savādāk.
Katru reiz dzīve noliek pie vietas.
Un tā nu es domāju - vai tu jau zini,
Kam par godu šīs rīmes tapa?
Kursa darbs mani iedvesmoja
Ja nu kāds vēl neattapa...
Tā - mana vētra, kas priekšā gaida
Riebīgi.
Šķelmīgu smīnu man raida.
Bet, kad tas beigsies, klusums, kas nāks
Būs pār citiem klusumiem varenāks.
Tā brīvība, ko vien pēc ķēdēm var just,
Tas miegs, ko pēc diennaktīm negulētām,
Tas smaids, kas visām dusmām liek kust
Tas skaistums, kas vien pēc dziedētām rētām.
Tik melnā fonā baltais ir balts
Tik balts būs klusums pēc laika.
Vairāk neko nevaru izdomāt,
Ā, man ir zaļa maika! :D
Elīp.s. žēl, ka kafijai laika nepietika
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru