My fortune cookie

27. 11, 2010 -Don't let your limitations overshadow your talents.
28. 11, 2010 -Practice makes perfect.
05. 12, 2010 -Dedicate yourself with a calm mind to the task at hand.
06. 12. 2010 -The sure way to predict your future is to invent it.

Tas, kā pietrūkst....

Nevarētu teikt, ka manā dzīvē šobrīd notiktu maz. Nē, īstenībā traki daudz, bet ir pāris lietas, kā pietrūkst,... Pāris lietas, kuru trūkuma savā ikdienā dēļ es jūtos maķenīt seklāka, kā bija agrāk... 

No tāda listiņa, nr.1 pilnīgi noteikti ir mūzika & dziedāšana:

Kas tā kādreiz bija par dzīves sastāvdaļu! Gandrīz pārējā dzīve bija pakārtota mēģinājumiem un koncertiem. Nepārtraukta uztraukšanās par vārdiem, mikrofoniem un fundamentālākiem jautājumiem kā "ko vilkt mugurā?". Ar Voice bija tik skaisti laiki! Ir pamats lepoties reiz piedzīvotajam.

Otrs - dzeja... tagad neko sakarīgu vairs nevaru izdomāt... Emocijas līst kā no pārpilnības raga (haha), bet rindiņas kaut kur aizplūst... Nenonāk uz lapas vai vismaz worda dokumentā būtu iekritušas. Ne-e. Laikam tā tāda "bērnības" mānija bija uznākusi :D Nē, nu gribētos atkal kaut ko labu uzrakstīt... Vismaz, tādu, lai pašai patīk. Nesanāk.

Trešais - garu sarunu. Gandrīz (!) vienalga, vai dzīvē, vai skaipā vai sazina kur, bet garu sarunu par visu ko - par laika ziņām, par veļas pulvera cenām veikalos un bezsakarīgiem sportistu tvītiem, utt. Garu sarunu, kurām vidusskolas laikā man bija laiks..

Ceturtais. Man pietrūkst vecmāmiņas gatavotās vakariņas. Pārāk reti gadās aizbraukt uz Priekuļiem un nopriecāties par to garšu.. Tādās vakariņās man pat GAĻA garšo.. :D Un tie, kas mani zina, šeit, iespējams, pārsteigti varētu justies par to, ka es priecātos par gaļu. Nē, griķus gan vecmāmiņa netaisa, par laimi. Kaut gan varbūt pat tie man iegaršotos. 

Viņai sanāk lieliskas kūciņas. Dievīgas, es pat teiktu. Riskantas - ir grūti pārstāt ēst. Un neiespējami atkārtot. Esmu mēģinājusi. 

Piektais. Man pietrūkst kaķu. Tādu mieru viņi ienes dzīvokļos un mājās... Šobrīd kā reiz noderētu... Noderētu tāds minčuks, kas ieraustos blakus dīvānā un murrātu skaļāk par manu 181.fm oldies/soul :)) Jā, tā man pietrūkst...

Īstenībā, ir tāda sajūta, ka es sarakstu varētu turpināt līdz kādām sešdesmit septiņām/astoņām lietām, kā man pietrūkst... 

Bet ir tās krutās, mazliet jokainās pārliecības, ka viss, kas cilvēkam reiz ir bijis ir vērtība, kas viņam ir arī tagad, pat, ja ne materiāla. Es palieku pie tās domas gan mūzikas, gan dzejas, gan arī noteikti daudzās, daudzās citās jomās... :) 

Kā tev pietrūkst? 

Elī

Man ir interesants tas aparāts...

Dators. TOSHIBA kaut kāda.

Viņam ir vairākas funny pazīmes, neskaitot enntos tūkstošus kukiju un vīrusiņu pēc tikai dažām interneta apmeklējuma reizēm kopš "iztīrīšanas".

Piemēram,

1. Viņam reizēm patīk neslēgties iekšā. Ignorēt faktu, ka es kādas 10-15 reizes spiežu starta pogu. Kaut kādā padsmitajā reizē viņš tomēr noreaģē. 
2. Viņam nestrādā "aptuveni" poga (pirms 1, virs TAB).
3. Viņam krīt nost podziņas. 
4. Viņš bieži neatpazīst neko USB portā ieštepselētu - peli, kameru, dzesētāju, flešu - whatever
5. Vordā rakstot kaut ko kaut ar klaviatūras augšējām labajām pogām (p,o,i,l,k,utt.), viņš vārdam pa vidu met 1-3 c burtus.
6. Saka, ka vīrusu nav
7. Pēc APTUVENI 5-10 minūšu darba vienā programmā (parasti word, picasa, utt.) viņš visu ekrānu uztaisa melnu - visu, izņemot funkciju pogas.
8. Ik pa laikam vēl kaut kādas figņas, kad nevar atvērt kādu failu, jo tas nav uzinstalēts. Mēģinot vēlreiz - viss sanāk.
9. Vispār jocīgs
10. Un tā tālāk un tā joprojām...

Nav jau gluži suns, bet moška dators tāpat - kāds saimnieks, tāds kompis. Jo šobrīd točna sajūta, ka kaut kas nav, un galīgi sarežģīti darīt kaut ko pēc plāna. Jā, iespējams. 

Kā tavējais? Arī gļuko?

ViA Pasniedzēju pērles [oktobris+0,5 novembris]

Jā, jā, uz oktobri, novembri - līdz ar rudens depresiju, arī pasniedzējiem uz jokiem un humoriņiem vairs nenesas prāts kā izsenajā septembrī. Tomēr - kas tevī iekšā sēž - tik viegli vis neizmainīsi, un dažam pa mazumiņam kāds smiekliņš tik un tā iespraucas runā. Tad to mazumiņu centos noķert. Sanāca vai ne - spried pats!

Pasniedzējas Ievas Stūres brīdinājums kursā "Intercultural communication" skanēja baisi:
- "You have to do it till the deadline. Otherwise you'll be dead or something."

Savukārt, pasniedzējam Visvaldim Valtenbergam kursa "Jaunie mediji un politika" lekcijās reizēm gadās pieminēt kādu pavisam nesaistītu jautājumu lekcijas tematikai
-"Jūs varētu uztaisīt akciju, kur jūsu potenciālie klienti zīmē savu mīļāko ledusskapi" [what the..?]
- (lekcijas laikā, runājot par kaut ko komplītlī citu) "Ō, jaunais fairfokss atnācis!"
- (šķietami, pasniedzēju mīļākā tēma) "Ja jūs dabūsiet valsts pārvaldes iestāžu tabulas ar 10 000 datiem, jūs nomirsiet!"

Ekonomikas vēstures pasniedzēja Vija Melbārde jau sākumā izmeta šādus tādus jokus:
- "Pieteikšanās prezentācijām notiks rindas kārtībā kaujoties"
- "Pirms rekonstrukcijas te varēja izkrist cauri grīdai. Tagad nevar, bet tas nenozīmē, ka jūs varat te dīdīties, cerībā izkrist"
- "Avoti, pa kuriem mēs ņemamies [..]"
- "Vīrieši iet zvejot, sievietes vāc. Vīrieši iet zvejot sievietes, vāc."

Un visbeidzot - pērļu krātuvīte - kurss "Politiskais process Latvijā", pasniedzēja Feliciana Rajevska:
-"Blats ir tas, ko dažs sauc par sociālo kapitālu"
-"Tāds skatījums ir pavisam skaidrs, lūk, kā Oskaram jaciņa - te melna strīpiņa, te balta"
-"Katrai meitenei un katram puisim ir arī savi mīnusi, bet jūs ņemat viņus tādus, kādi ir - ar visu bagāžu, kas nāk līdzi"
-"Tautas Fronte paņēma un uzmeta"
-"Šito aizmirstiet, jeb, labāk sacīt - paturiet prātā"
-"Kad pie mums nepilsoņi tika "uzmesti"""
- "Kā jums trūkst, lai justos saimnieki savā zemē?" - [atbild O.Kalniņš] "Rīgas!"
-"Mēs esam negatīvi izredzēti"
-"Ne tāpēc viņi ir agresīvāki, ka genotips krieviem ir ar noslieci uz agresīvo"
-"Ja jūs gribat nerisināt problēmu, bet radīt uz āru paskatu, ka jūs viņu risināt, kas politikā bieži noder, tad vajag šo problēmu nogremdēt citu problēmu kaudzē"
-"Bišs...es tā rūpīgi sekoju jūsu lūpu kustībām...šķiet,nepateicāt, cik procentu..."
-"Es klausījos jūsos un... jūs esat tāda... traumēta paaudze"
-"Es saprotu, ka jums šobrīd aktuālāks ir nevis laulības slēgšanas, bet stāšanās spēkā process, tomēr jau stājoties iekšā, jāzina - cik maksās tikt ārā"


Nu rekā. Tas arī pagaidām viss. Skopi, vai ne? Jācer, ziemassvētkiem tuvojoties, omas un vēlme iedzīvināt auditoriju uzlabosies. Bet galu galā - nozīme ir kvalitātē nevis kvantitātē. Tāpēc paldies citātu autoriem par visu iepriekšminēto, lai arī kādā daudzumā.

Tikmēr, vari pakavēties atmiņā pie septembra lieliskajām pērlēm...
SPIED TE

Vai vispār atgriezties pagājušajā gadā:
SPIED TE


Smaidu, smieklus, gaišus cilvēkus apkārt un visu pārējo, kas dara tavu dzīvi krāsainu!
Elī

Dienas dusma [03.11.2010] - Agri rīti

Dusmojos uz agriem rītiem.

Tādiem, kā šis. Kad tik daudz nejaušas kļūdas var pielaist, bet atbildība ta milzīga. Jo sevišķi dusmojos uz tiem rītiem, kad iepriekšējā vakarā darāmo esmu uzticējusi tieši tiem. It kā no rīta vajadzētu labāk strādāties. Bet ir tie rīti - uz kuriem dusmojos - kuros nesanāk. Tāds kā šis te. Vai. Plāni mani dižie par rīta mācīšanos kaut kur.. kaut kur tālu, tālu izplēnēja..
Vai nu rīts tā speciāli, vai arī vienkārši - nebija lemts. Lai nu kā - mana šodienas dusma viennozīmīgi - tiem.

Lai Tev jauks šis rīts, (ai, patīk ironija)
Elī