Joprojām tā pati ceturtdiena (day 1/7), 27. janvāris, 2011. Plkst. 19.56.
Kā man iet?
Nu, pagaidām ir ok. Jāatzīst, dēļ šīs diētas smagi cieš mans telefons. Droši vien arī rēķins(aaa!), bet nepārtraukti zvana, raksta, u.c. Jauki apzināties. Bet pašai ļoti gribas. Gribas vairāk kā reizēm to Karalisko balto šokolādi, kaut apzinos, ka manas alerģijas dēļ varbūt tomēr nevajadzētu... Mjaa... skaipu gribas vairāk. Un tā gribējās visu dienu.
Tāpēc es nolēmu meklēt kādu saprātīgu stratēģiju kā nomākt savas šobrīd sakāpinātās emocijas, kas gandrīz liek pārkāpt saviem principiem un atteikties no šīs diētas, bet nē - Lauva paliek Lauva un no saviem vārdiem neatkāpjas. Tā nu es sapratu, ka visveselīgākais un vieglākais variants būtu vienkārši šo nedēļu nogulēt. Tāpēc aizgāju pasnauduļot. Neizdodas. Tik daudz domu pa galvu mētājas - gan par mācībām, gan draugiem, gan visādiem citiem priekiem (jā, mācības šajā kategorijā). Plāns nestrādā. Ne šis.
Kas nu man cits atliks - nolēmu ķerties pie plāna B un mukt no vēlēšanās ielogoties skaipā un uzrakstīt. Vēlēšanās mani panāca tik un tā. Bet nepakļāvos tai. Vēl. Pagaidām. Ne skaipā. Tas bija mans plāns - aizmukt pie radiem uz Cēsu pusi, lai domas novirzās no jebkā, kāpēc tik ļoti gribas uzturēt kontaktus. Atstāt datoru Valmierā, šeit pie tā pienākt tikai ierakstīt šitādus bla-bla-bla ierakstiņus un pārbaudīt epastu, un galu galā - mainīt vidi, lai mainās arī vajadzības. Atbraucu uz Priekuļiem, padauzījos ar mazāko brālēnu, pakasījos ar vecāko no viņiem, paēdu vecmāmiņas ābolmaizīti, bet... Nē, mana atkarība ir mazliet stiprāka. It īpaši šobrīd, kad tik ļoti vajag cilvēkus sev apkārt, kas pietur pie zemes. Ar fizisku DISTRACTION te neies cauri.
Tāpēc ķēros pie plāna C, kas ir - psiholoģiskā domu kontrole. Latviski: lasīšana. Džeisons Bērks "Al-Kāida: patiess stāsts par radikālo islāmu". Kaut kas visai šausminošs, tāpēc, šādā situācijā - šausmīgi labs. Vajadzīgs. Un, kad atļaujas tā kārtīgi nodoties lasīšanai, iegrimst grāmatā par visiem 100% un pazūd laiks un jebkāda vajadzība pēc sociālajiem portāliem un tiem cilvēkiem, kas tur pretī sēdētu - noteikti.
Tad nu plāns C šobrīd šķiet vislādzīgākais, vien, kāda problēma - tā grāmata ātri vien iet uz priekšu un sāk mākt bažas, vai man tiešām izdosies atrast līdzvērtīgus šedevrus pārējām diētas dienām? Nu, jāskatās. 6dien būšu Valmierā, tad jāieiet bibliotēkā, ar naivu cerību kas jāpameklē.
Un vēl ir tā, ka maniem grandiozajiem plānotajiem ABC stratēģiju plāniem, klāt nācis viens negaidīts - šķiet, esmu slima. Pagaidām, gan, tā ir tikai kaulu lauzšana, vārga pašsajūta un briesmīgas slāpes (te varētu būt vainojams kas cits, nevis slimība), bet temperatūras nav. Tomēr, pieļauju, drīz mana allaž brīnumjauki un skaisti čakarētā veselība varētu likt par sevi manīt. Tpū, tpū, tpū, protams, bet es tikai brīdinu - ja rīt no manis nav ziņu par to, kā es pārdzīvoju savu briesmīgi nelāgo apņemšanos, tad zini, ka dzeru tējas, ēdu jogurtus un augļus un priecājos, ka varu gulēt ALL DAY LONG....
Visādi citādi - man jūsu dikti pietrūkst.
khe, Tev nu gan ir apņēmība, bet turu īkšķus un zinu, ka vari izturēt - pierādi visiem, ka bez tiem sociālajiem tīkliem un virtuālās vides varam iztikt! :) Varbūt no Tevis iedvesmošos un arī ko tādu pamēģināšu! :D
AtbildētDzēstLīdzīgu eksperimentu veicu jau pagājušajā gadā. Secinājums - pēc tam ir briesmīgi viegli koncentrēties darīt to, ko gribas(vai reizēm negribas - piemēram, mācīties). Arvien vieglāk ir saprast - kas Tev patiešām patīk - piemēram, klausos savu mīļāko mūziku, nevis čekoju draugu ieteiktos youtube gabalus draugiem.lv dienasgrāmatās. Tāpat ar filmām un grāmatām. Lasu tos blogus, ziņu portālus, kas tiešām mani interesē, nevis tos, kas kādam šķita fundamentāli. Tāda kā sevis izzināšana, laikam. Un daudz laika sev. :) Tas ir tas labākais.
AtbildētDzēst