Sveiciens, biedri! Viena lieta, kurā ar savu ideju, iespējams, vari izlīdzēt. Jau pusotru nedēļu abi ar Jāni dzīvojam dzīvoklī, ne vairs kojās. Pa šo pusotru nedēļu neizbēgami bijuši pāris draugu un paziņu apciemojumi, nemaz nerunājot par kolektīvu hokeja skatīšanās tradīciju. Tā nu ir sanācis, ka par spīti mūsu lielajiem plāniem 31.augustā rīkot oficiālo Sālsmaizi, kad visi sanāk, priecājas un līksmojas, vien daži vēl nav paguvuši pie mums viesoties un novērtēt jaunos (pašu prāt - lieliskos) dzīves apstākļus. Tāpēc tagad esam apmulsuši - ko darīt? Vai smuki būtu aicināt uz Sālsmaizi tos, kas te jau bijuši? Vai smuki būtu uzaicināt tikai dažus uz tādu oficiālu padarīšanu? Vai vispār tādu Sālsmaizi nerīkot? Nav īsti pieredzes šajā jautājumā, tāpēc paļaujos uz ierosinājumiem.
Šīs nedēļas laikā visai daudz, kas dzīvē mainījies. Tā vien šķiet, ka 22 ir tas vecums, kad dzīve sakārtojas. Čerēšu un ticēšu. :) lai Tev arī viss labi!
Šodiena ir mana dzimšanas diena. Svētki maniem vecākiem, jo pirms veseliem DIVDESMIT DIVIEM gadiem viņu dzīvēs ar brēcienu, spārdīšanos un, nešaubos, lieko svaru - ienācu es.
Toreiz...
Toreiz... tajā karstajā vasarā Cēsu slimnīcas logi, gandrīz bez izņēmuma, bija vaļā, lai telpās ienestu kaut nedaudz svaiga gaisa. Precīzi nepateikšu, vai tieši todien, kad dzima Elīna, vai pāris dienas vēlāk, bet, pavisam droši - Elīna ar mammu vēl gulēja slimnīcā, kad mazais Kungs (tolaik jau mazās māsas lielais divgadīgais brālis) pie slimnīcas bļāva "Mammu, es Tev kaut ko nodziedāšu". Slimnīcas logos drīz vien netrūka pārsteigtu seju, kas no visiem stāviem un palātām lūkojās mazajā, mazliet apaļīgajā drosminiekā, kas skaisti trallināja "Vecās likteņdzirnas". Vēlāk par šo atgadījumu jau bija lasāms vietējā laikrakstā. Lieki teikt, no tā diez cik daudz neatminos, bet tas nemaina jauko faktu - brālis mani sagaidīja ar skaistu dziesmiņu. Vispār, jau, viņš apsveica mammu. Un tā arī, patiesībā, vajadzētu būt. Svētki bija viņiem, nevis man.
Tagad...
Un arī tagad tāpat. Daudz laimes manai mammai, tētim, vecmāmiņai, vectētiņam, un visiem pārējiem. Viņiem šodiena ir atmiņas par kādu, cerams, ļoti skaistu, varbūt pat, vienu no skaistākajām dienām viņu mūžos! Un arī Tev, taču nenoliegsi, ir visai feini reizi pa reizei palasīt kādu ierakstu šajā blogā, vai ne? Varbūt pat reizi pa reizei saskrienamies un papļāpājam? Tad jau no tiesas - daudz laimes šodienā arī Tev! Man? Man šodiena ir diena, kad palieku gadu vecāka. Kad saku paldies savai mammai un tētim par to, ka esmu, un saku paldies sev un pārējiem par to, ka esmu tāda, kāda esmu. :)
Galu galā - paldies arī Tev. Tāpēc vēlreiz - daudz laimes! Izbaudi šo skaisto vasaras mēnesi - augustu, un sauli, kas ik pa brīdim tiek nomainīta ar veldzējošu lietutiņu. Izbaudi un esi laimīgs cilvēks. Jo laimīgi cilvēki rada svētkus katru dienu un katram.
