Reizēm mainīt savu viedokli nav nemaz tik slikti…

Šodien izdevās iemest aci pāris izsenās vēstulēs iekš draugiem.lv, kas man jau atkal un kārtējo reizi ļāva pārliecināties par to, cik ļoti manu dzīvi ir ietekmējušas mazas sakritības, daži nenopietni izteikti vārdi, dažas pārdrošas idejas…

Kad es tā domāju un pamazām secinu, ka, izvēloties tikai nedaudz citādu soli, es savu dzīvi būtu izmainījusi pilnībā, es priecājos, ka tā neizdarīju. Es priecājos, ka esmu tur, kur esmu, ar tiem cilvēkiem blakus, kas reizēm neatbild uz sms vai vēstulēm draugos, bet joprojām cītīgi gādā, lai mana dzīve būtu gaužām skaista, krāsaina un interesanta.

Bet tādu notikumu nav viens vien. Ik pa brīdim kāda līdzcilvēka izteiktais komentārs vai ierosinājums ir pilnībā mainījis manus uzskatus un, skat, dēļ viena maza mammas izteikta komentāra vakar, jau rīt manā dzīvē kas būtiski mainīsies.

Vai tas nozīmē, ka esmu nepatstāvīga, viegli ietekmējama? Droši vien! Bet, ja reiz rezultāts ir tik labs, kā tas, pie kā mani līdz šim ir novedusi mana dzīve, tad – kur ir problēma? Lai jau! Man patīk!

 

Elyna

Vēl pāris soļi līdz papīram, bet tie smagākie

Nav jau vairs daudz ceturtajā kursā palicis. Skat, jau oktobris klāt un pēc divām nedēļām nododams bakalaura darba pieteikums. Pa vidu nākas iepīt darbu, lekcijas un galu galā nevienam nenāk par skādi kādreiz baudīt mazumiņu privātās dzīves. Kaut palasit grāmatu, piemēram. Manai šībrīža izvēlei nav ne vainas ("Cult Killers" by Frank Moorhouse). Būtu tik man vairāk laika pieķerties lappušu aizraujosajam saturam... Varbūt kādu citu dienu...

Sometimes you can’t make it on your own, but those some times are not goin’ to last forever

Dzīve visu ieliek savās vietās. Ar laiku.

Nezinu, kā Tavā dzīvē, bet manā ir bijuši neskaitāmi daudz tādi ļaudis, kas savus nospiedumus (labus un sliktus) atstājuši uz priekšdienām. Cilvēki, kas ļoti būtiski ietekmējuši to, kas ar mani ir noticis un notiek pat šobrīd. Kas tagad ar viņiem ir noticis? Man nav ne mazākās nojausmas. Bet, vai man vajadzētu maisīties viņu dzīvēm pa vidu tikai tādēļ, ka reiz mūs saistījušas kopīgas atmiņas un kopīgi piedzīvojumi? Nezinu, bet pieņemu, ka ne. Pieņemu, ka katram cilvēkam manā dzīvē ir bijusi kāda svarīga loma un tobrīd, kad šis cilvēks bijis manā dzīvē, viņš ir nospēlējis tieši tāds rindiņas no scenārija, kas viņam bija paredzētas.

Pamatskolā man bija ļoti laba draudzene, ar ko beigu beigās plēsāmies ne pa jokam. Toreiz, ar sarunām, strīdiem un dzīves stāstiem, ko spriedelējām savā starpā, viņa palīdzēja man labāk saprast cilvēkus. Pie viena, labāk saprast arī pašai sevi. Tagad mēs aprobežojamies ar retu “like” nospiešanu viena otras draugiem.lv galerijās. Bija pamatskolā arī ļoti labs draugs, kuram varēju stāstīt visus savas dzīves sīkumus un tāpat viņš atklāja arī man savu dzīvi. Tagad? Tagad es pat nezinu, vai viņš joprojām ir precējies un viena vai nu jau vairāku bērnu tēvs? Vidusskolas draudzene LAIKAM pabeidza augstskolu. Vidusskoals labs draugs tagad ikdienā sastopams, bet nepārmijam praktiski ne vārda. Šie un vēl daudzi citi cilvēki ar manu dzīvi ir izdarījuši bezgala nozīmīgas pārmaiņas, tāpēc vienmēr būšu viņiem pateicīga, bet ne parādā.

Ar šo es gribēju pateikt paldies katram, kas manā dzīvē kādreiz ir parādījies. Ar labu vai sliktu – vai tur kāda nozīme. Jo viss, kas mani nenogalina, tikai padara mani stiprāku.

Tas – pagaidām,
Elīna