Re, kas atradās:
All days can't be bright
But it's certainly true
There was never a cloud
The sun didn't shine through
Un kad tā padomā - nav nemaz tik grūti pasmaidīt. Jo smaids kā saules stars var izlausties cauri tiem drūmajiem ikdienas mākoņiem. Dažiem zibeņiem un pērkonu ducināšanai. Visam, kas nomāc dienu. Kā piliens darvas var sabojāt medus mucu, tā mazumiņš smaida drūmā dienā var visu ar prieku piepildīt. Izmēģini!
Elī
Ilgi gaidīju, kamēr šeit ko iedrukāsi. Tā kā tik ilgi bija jāgaida, minēšu, ka Tev pietrūkst mūzas (tb manis) :D
AtbildētDzēstBet par šo - that's right. Un vispār cilvēki ir interesanti - jo, ja kas viņiem ir sabojājis dienu, viņi mēdz pat (ne)apzināti turpināt dusmoties vai skumt par visu, kas notiek. Viņi pat tajā brīdī negrib pamēģināt pasmaidīt. Kādēļ? Var jau būt, ka viņiem vienkārši gribas, lai kāds redz viņu citas emocijas - proti, ka kāds viņiem "nodarījis pāri", tādējādi pievēršot uzmanību sev. Bet tas ir tikai viens pieņēmums. Vēl jau paliek iespēja, ka katram ik pa laikam vajag nolaist tvaiku.
Bet tajā brīdī, kad liekas, ka viss ir sagruvis - vajag pasmaidīt. Bet tā kā pats tādā brīdī to nekad neatceras, tad nepieciešams kāds cits, kas uzsmaida... Ja godīgi, tad parasti arī draugi nelīdz, jo šķiet, ka viņi Tevi tikai mēģina nomierināt. Tādēļ vislabākās zāles parasti ir smaidīgs cilvēks veikalā, uz ielas vai autobusā.
Nu ko tāpēc šodien uzsmaidām tiem, kam tas vajadzīgs. :)
Kik@