Kā jau esmu visai plašām auditorijām izziņojusi, šogad man un zināmai daļai manas paaudzes Ziemassvētku vienkārši nebūs, vai precīzāk, tie būs tipiski 21.ā gadsimta stilā - pie datoriem, kaut ko mistiski rakstot un domājot, cik nu tas kura spēkos.
Šajā sakarā Ziemassvētkus svinu jau no paša decembra sākuma. Klausos atbilstošus meldiņus, taisu fotosesijas ar ziemīšu micēm un pie kamīna(kura nav) kurināmajām zeķēm, .... vispār, pa lielam, Ziemassvētki jau gandrīz divpadsmito daļu gada iet pilnā sparā. Man.
Bet tiem, kas vēlāki par mani, novēlu jau tagad - priecīgu to svēto, ak, gaidīšanas laiku, kur kristiešu svētkus pagānu metodēm svin.
A man vienalga. Man prieks, ka, kaut nonstop studējošu, mani apciemos mana dārgā ģimenīte :) Padziedāsim, pažēlosimies, paēdīsim un ģimeniski metīsimies atkal katrs savās štellēs iekšā.
Ne jau nu gluži, ka es heit kristmas, bet ir svētki, kas man tīk labāk, tā gan tāda dzīves patiesība, vairāk vai mazāk. Mazāk.
Piemēram, ja zini ko graujoši labu Jaunajā gadā Valmierā, ziņo! Noteikti ziņo! :))
Piemēram, ja zini ko graujoši labu Jaunajā gadā Valmierā, ziņo! Noteikti ziņo! :))
Tad jau - lai nepiedeg 12.ais ēdiens,
Elī
