Kā ziņots (patīk šis vārdu salikums), 10. decembrī biju uz sen gaidīto Prāta Vētras koncertu. Protams, protams, lieliskas emocijas, daudz daudz cilvēku, briesmīgi laba mūzika, bla bla bla...
Tādi spilgtākie mirkļi:
(1) Protams, dziesma Mumiņam... Arēnā valda klusums, visu acis ir 100%īgi pievērstas ekrānam, kas rotā tumšo skatuvi. Ekrānā - allaž pozitīvais, smaidīgais Mumiņš.. Ar tādu dzīvesprieku acīs... Ne jau nu cilvēki te ko daudz teiks vai kā, bet pilnīgi jūtama apbrīna, kādu izjūt koncerta apmeklētāji un skumjas par tādu zaudējumu.
(2) Tur kaut kam ir jābūt - Gustavo uznāciens (negaidīti, viņš pēkšņi ir uz skatuves, grūti aprakstīt. Visu laiku visa uzmanība, protams, uz Kauperu un tad - wuala! Te nu viņš ir. Ikdienas džinsās un rūtainā kovboja kreklā, droši vien grīn rūmā savu salmu kepku aizmirsis. Jā, jā, tas ir viņš un tur kaut kas točna ir, es tak jūtu!
(3) Īssavienojuma pēdējā panta nodziedāšana. Izrādās, ir viens tāds, kas nekad nav ierakstīts vai radio atskaņots, tad nu bija tas gods dzirdēt. Tīri vai smeldzīgs, liekas. Kaut kas par sauli, Tevi un glāstiem. Eimen un dziesmas beigas.
(4) Viennozīmīgi, arī hīts kaimiņzemē bija trakoti spilgts moments - kopražojums ar slaveno krievu režisoru, kuru pirmo reizi dzirdēju. Na zare. Tāds visai filosofisks stāsts pa to, cik sarežģītu mēs uztveram pasauli, kaut arī pēc laika tā liksies pavisam vienkārša, tikai tobrīd mēs to nezinājām
(1) Protams, dziesma Mumiņam... Arēnā valda klusums, visu acis ir 100%īgi pievērstas ekrānam, kas rotā tumšo skatuvi. Ekrānā - allaž pozitīvais, smaidīgais Mumiņš.. Ar tādu dzīvesprieku acīs... Ne jau nu cilvēki te ko daudz teiks vai kā, bet pilnīgi jūtama apbrīna, kādu izjūt koncerta apmeklētāji un skumjas par tādu zaudējumu.
(2) Tur kaut kam ir jābūt - Gustavo uznāciens (negaidīti, viņš pēkšņi ir uz skatuves, grūti aprakstīt. Visu laiku visa uzmanība, protams, uz Kauperu un tad - wuala! Te nu viņš ir. Ikdienas džinsās un rūtainā kovboja kreklā, droši vien grīn rūmā savu salmu kepku aizmirsis. Jā, jā, tas ir viņš un tur kaut kas točna ir, es tak jūtu!
(3) Īssavienojuma pēdējā panta nodziedāšana. Izrādās, ir viens tāds, kas nekad nav ierakstīts vai radio atskaņots, tad nu bija tas gods dzirdēt. Tīri vai smeldzīgs, liekas. Kaut kas par sauli, Tevi un glāstiem. Eimen un dziesmas beigas.
(4) Viennozīmīgi, arī hīts kaimiņzemē bija trakoti spilgts moments - kopražojums ar slaveno krievu režisoru, kuru pirmo reizi dzirdēju. Na zare. Tāds visai filosofisks stāsts pa to, cik sarežģītu mēs uztveram pasauli, kaut arī pēc laika tā liksies pavisam vienkārša, tikai tobrīd mēs to nezinājām
(5) Visbeidzot, gribu pieminēt Jubalta "Spogulīt, spogulīt" izpildījumu. Un viņa sajūsmu to dziedāt Arēnā, kur parasti notiek hokejs (Jubalts esot neglābjams hokeja fans) - tas esot viņam nu ļoo-oo-oti zīmīgs momentiņš... ^_^ vī.... :D...
un vēl kādi tūkstoš trīssimt sešdesmit seši spilgti momenti. :p
Koncerts patiešām šīs ilgās gaidīšanas vērts. Šis raksts gan droši vien šajā ziņā kontrastē, bet, atvaino, dzīve iet uz priekšu. Esmu uzlādējusies un laiks to lādiņu likt lietā. :)
Veiksmi un smaidu,
Elī
p.s. Un Kristīne gribēja, lai šajā ierakstā ir kaut kas arī par viņu. Lūdzu. Te ir. Garšīga mērce.
p.s. Un Kristīne gribēja, lai šajā ierakstā ir kaut kas arī par viņu. Lūdzu. Te ir. Garšīga mērce.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru