Par vieglprātību

Pa dzīvi esmu visai vieglprātīga, to man ne reizi vien kāds kolēģis vai rada gabals teicis. Un ne jau bez pamata. Tā tas pierādījās arī ar ERASMUS programmai nepieciešamo dokumentu kārtošanu.

Bija skaists pavasaris. Tik ilgi gaidīts! Vēl nesen atgriezusies no karstās Beļģijas, es nespēju pierast pie vēsās Latvijas saules, bet jau drīz vien tā cepināja tikpat, ja ne pat vēl karstāk, kā Eiro-Savienības sirdī. Droši vien, ka karstāk, jo mājās. 

Pēdējie darbi retajos kursos, prakses atskaišu veidošana, nelielie projektiņi un pasākumi - viss vienā brīnišķīgā pavasara putrā, pēc kuras gribas atsēsties un baudīt mieru. Mazsalacā - kaut uz balkona, kur putnu balsis nemanot sajaucas ar dažu retu garām braucošu mašīnu rūkoņu.

Šķiet, paradīze zemes virsū, līdz pat 29.maijam, kad kārtējo reizi pavirši skrienot pāri dokumentiem, atradu nolikumu ERASMUS studijām Tartu universitātē. Visi nepieciešamie dokumenti esot jāiesniedz līdz 1.jūnijam. 29.ais tolaik bija svētdiena, kas nozīmēja - 2 darba dienas manā rīcībā visu nepieciešamo dokumentu sagatavošanai un nokārtošanai, ja vēlos nosūtīt tos laikā. 

Savā vieglā gara dzīvītē biju piemirsusi kā saskaņot kursus, tā prasīt akadēmisko rezultātu izrakstu augstskolai, tāpat arī savai angļu valodas pasniedzējai Zanei Bērziņai palūgt savu angļu valodas prasmju novērtējumu vēstulē. Jā - nekā man nebija. 

6 faili vajadzīgi, bet gatavs nebija neviens:

1. Tiešsaistes pieteikuma forma - to es biju pildījusi, līdz pieteikuma formas beigās izlasīju, ka tur ir jāieķeksē visi pārējie dokumenti un jānorāda, ja kāds kavēsies, tad - kad tas būs klāt? Šo pieteikuma formu joprojām plānoju nosūtīt laikā, norādot, ka visu pārējo nosūtīšu nākamās nedēļas laikā.

2. Mācību līgums - trīspusējais līgums starp mani un abām augstskolām prasa, lai es jau būtu vienojusies par apgūstamajiem kursiem. Tāpēc tas prasa iepriekšēju konsultāciju ar programmas direktori, kas var apstiprināt vai ne-apstiprina izvēlētos kursus. Konsultāciju sarunāju pirmdien.

3. Akadēmiskā izziņa - par tās tapšanu man pat bail publiski runāt, bet būs.

4. Pases kopija - nu, tas ir mazākais.

5. Fotogrāfija - 4dien plānoju to pusstundas laikā nokārtot.

6. Angļu valodas prasmju pierādījums - gaidu apstiprinājumu no pasniedzējas ZB, vai viņa to man var nodrošināt.

Un Tu re, kā - ja labi veiksies, tad jau nākamās nedēļas pirmdienā nosūtīšu visu, kas sūtāms.

Pie reizes, savā vieglprātībā, nebūtu vēlams piemirst arī par prakses atskaitēm, kas teorētiski jau pusmēnesi ir gatavas, bet vajadzētu tās tā kā Augstskolā nogādāt.

Zini, kas mani te pārsteidz visvairāk? Cilvēku pretimnākšana visā, ko daru. Palīdzība, ieteikšana, informācija, utt. Nu ko, lieliski! Jāizmanto, nevis te jādrukā bloga ieraksts. Atā.

Tiesības klusēt jeb "See no evil, hear no evil"

Sveiks, lasītāj,

Runāšana sudrabs, klusēšana - zelts. Tā ir, ja?

We are not afraid to entrust [..] people with unpleasant facts, foreign ideas, alien philosophies, and competitive values.  For a nation that is afraid to let its people judge the truth and falsehood in an open market is a nation that is afraid of its people.  ~John F. Kennedy

Es te daudz nespriedelēšu par tiem grandiozajiem piemēriem jebkur - Indijā, Ķīna, klau, pat Vācijā un Zviedrijā! Es te tik palūgšu Tev padomāt - kā Tev šķiet - vai ļaušana runāt ir mikrofona piebāzšana pie mutes un skaņas izspiezšana varmācīgā ceļā? 

Kad (ja) tā paskatīsies lielos pasaules ūber-krutos medijus, pēdējā laikā turpat katru otro dienu atradīsi kādu rakstu par cenzūras aktualizēšanos arvien lielākos apmēros. Kaut tik pie tādiem niekiem, kā profila bilde facebook, kas popularizē homoseksualitāti vai McDonalds reklāma iekš TV par 4-5gadīgu puisēnu, kurš izvirtīgi (ak vai) atsaka meitenei savu draudzību. Tas Vatikānam, lūk, neesot pa prātam un reklāma - čušš... nav. 

Manā skatījumā, jau, štrunts ar visu to reklāmas pasauli, kamēr liek mierā informāciju, bet šeku reku - nav tālu jāmeklē cenzūra arī tur.

Nedomāju, ka cilvēkiem vienmēr ir jāzina viss. Piekrītu, ka nereti informācija grauj sistēmu un sistēma reizēm ir daudz svarīgāka par "tiesībām zināt" , bet kurš gan būs tik visvarens lemt par to - kura detaļa tad labāk lai paliek apslēpta un kas - zināms masām? Tādu ņemšanos neviens negribēs likt uz saviem pleciem, tāpēc - ko tur daudz - ņems tik un visu, kas par tēmu (seksualitāte, varmācība, atkarības, neierastas kopienas) un dzēsīs no publiskās vides. Vai ta grūt'! 

Kaitējums no tādas informācijas nonākšanas sabiedrības diskusiju arēnā? Jā, kas zina - iepazīs, iepatiksies, popularizēs. Vai man dieniņ - tiešām, kā tādi dzīvnieki saslims ar to "kaiti', ja uzzinās kā pasaulē notiek. Un, arī, ja jau zina, viņi nedrīkst domāt, ka tas ir pieņemami. Tas nedrīkst būt publiski pateikts. DELETE. 

Viens labi zināms Amerikāņu mūziķis un komponists teicis Tomijs Smoters teicis: " The only valid censorship of ideas is the right of people not to listen". 

Pāris jautājumi Tev: gan pārdomām, gan komentāriem zem raksta

Kā Tev pašam(ai) šķiet - (1) cenzūra ir laba vai slikta? Nu ok - vairāk laba vai vairāk slikta? Kas to nosaka, kurā brīdī cenzūra ir pieļaujama? Kur un kādās situācijās tā ir pieļaujama, ja ir?

Pasaulē nereti cenzūra tiek attaisnota ar "traumu" sabiedrībai, ar nepareizu sabiedrības audzināšanu, ar ētikas normām, ar baznīcas jautājumiem, ar... ar tik daudz sensitīviem attaisnojumiem, ka reizēm bezmaz vai šķebina no tā salkanuma, ko pauž cenzūras uz-spiedēju rozā runas.

Vēl viens briesmīgi jauks jautājums - (2) cik caurredzama vai nepamanāma var būt cenzūra? Latvijas Republikā jebkurai personai, jebkuram uzņēmumam, institūcijai ir ar likumu noteikta vārda brīvība. Cenzūra ir aizliegta. Izņemot gadījumus, kad tas skar drošību. Par tādu gadījumu identificēšanu parūpējas mūsu gaišās galvas Ministru Kabinetā.

Kā Tev šķiet - (3) cik brīva tematiskā ziņā ir Latvijas mediju vide? Te pastāv cenzūra? Nedomāsim pagaidām par profesionalitāti, bet tīri tematiski - ja ir ziņa - vai (kaut pats dzeltenākais smilškrāsas žurnāls, ko Tu vari iedomāties [un, es pieļauju, mēs iedomājāmies vienu un to pašu] medijs rakstīs to, lai arī par ko tā būtu?

(4) Kādās situācijās (ja vispār) cenzūra var būt vēlama Kas nosaka to, vai cenzūra ir laba? Vai tas, kā tā var ietekmēt cilvēku domāšanu? 

Un te pāris jauki piemēri iz dzīves:

http://www.sunday-guardian.com/artbeat/you-have-the-right-to-remain-silent

http://www.economist.com/node/17472834

http://www.dangerousminds.net/comments/hey_facebook_whats_so_wrong_about_a_pic_of_two_men_kissing/

http://ukgaynews.org.uk/Archive/11/Apr/1301.htm

http://www.yalibnan.com/2011/04/15/syria-wants-lebanon-to-censor-lebanese-media/

http://www.mingtiandi.com/web-development/20110413/google-maps-coming-to-an-end-in-china-as-censorship-spreads/

http://www.todayszaman.com/columnist-240747-my-opinion-on-the-imams-army-the-book-banned-before-it-was-published.html

http://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/europe/russia/8438617/Russian-security-service-wants-to-ban-Skype-and-Gmail.html

http://www.cleanternet.org/

http://www.huffingtonpost.com/2011/04/20/facebook-free-speech-censorship_n_851499.html

http://japanfocus.org/-Makiko-Segawa/3516

http://volokh.com/2011/04/24/all-the-news-thats-not-fit-to-print-in-china/

http://www.hindustantimes.com/Film-inspired-by-Savita-Bhabhi-heavily-censored/Article1-689072.aspx

Pēc ilgākas klusēšanas.

Sveiks, lasītāj,

Nu jau pēc pagarākas pauzes, atgriežos blogu pasaulē ar daudz, ko pastāstāmu, daudz ko komentējamu un patiesībā - daudz ko jautājamu tieši Tev. Šobrīd, kamēr uz šī kompīša vēl nav uzlikts Tildes Birojs un garumzīmju/mīkstinājumu ielikšana paņem gaužus pūliņus, neņemos drukāt garos palagus par visām Cenzūras aktivizēšanās operācijām pasaulē, Zatlerkunga izcelto vājprātu Latvijas politiskajā elitē (un ap to), vai kaut par briesmīgi drēgno laiku šodien. Šis un daudz kas cits pagaidīs, līdz jau tuvākajās dienās dalīšos ar Tevi savā pieredzē, skatījumā uz notiekošo un nākotnes redzējumiem.

Kurš gan cits?

Elī.