Sveiks, lasītāj,
Runāšana sudrabs, klusēšana - zelts. Tā ir, ja?
We are not afraid to entrust [..] people with unpleasant facts, foreign ideas, alien philosophies, and competitive values. For a nation that is afraid to let its people judge the truth and falsehood in an open market is a nation that is afraid of its people. ~John F. Kennedy
Es te daudz nespriedelēšu par tiem grandiozajiem piemēriem jebkur - Indijā, Ķīna, klau, pat Vācijā un Zviedrijā! Es te tik palūgšu Tev padomāt - kā Tev šķiet - vai ļaušana runāt ir mikrofona piebāzšana pie mutes un skaņas izspiezšana varmācīgā ceļā?
Manā skatījumā, jau, štrunts ar visu to reklāmas pasauli, kamēr liek mierā informāciju, bet šeku reku - nav tālu jāmeklē cenzūra arī tur.
Nedomāju, ka cilvēkiem vienmēr ir jāzina viss. Piekrītu, ka nereti informācija grauj sistēmu un sistēma reizēm ir daudz svarīgāka par "tiesībām zināt" , bet kurš gan būs tik visvarens lemt par to - kura detaļa tad labāk lai paliek apslēpta un kas - zināms masām? Tādu ņemšanos neviens negribēs likt uz saviem pleciem, tāpēc - ko tur daudz - ņems tik un visu, kas par tēmu (seksualitāte, varmācība, atkarības, neierastas kopienas) un dzēsīs no publiskās vides. Vai ta grūt'!
Kaitējums no tādas informācijas nonākšanas sabiedrības diskusiju arēnā? Jā, kas zina - iepazīs, iepatiksies, popularizēs. Vai man dieniņ - tiešām, kā tādi dzīvnieki saslims ar to "kaiti', ja uzzinās kā pasaulē notiek. Un, arī, ja jau zina, viņi nedrīkst domāt, ka tas ir pieņemami. Tas nedrīkst būt publiski pateikts. DELETE.
Viens labi zināms Amerikāņu mūziķis un komponists teicis Tomijs Smoters teicis: " The only valid censorship of ideas is the right of people not to listen".
Pāris jautājumi Tev: gan pārdomām, gan komentāriem zem raksta
Kā Tev pašam(ai) šķiet - (1) cenzūra ir laba vai slikta? Nu ok - vairāk laba vai vairāk slikta? Kas to nosaka, kurā brīdī cenzūra ir pieļaujama? Kur un kādās situācijās tā ir pieļaujama, ja ir?
Pasaulē nereti cenzūra tiek attaisnota ar "traumu" sabiedrībai, ar nepareizu sabiedrības audzināšanu, ar ētikas normām, ar baznīcas jautājumiem, ar... ar tik daudz sensitīviem attaisnojumiem, ka reizēm bezmaz vai šķebina no tā salkanuma, ko pauž cenzūras uz-spiedēju rozā runas.
Vēl viens briesmīgi jauks jautājums - (2) cik caurredzama vai nepamanāma var būt cenzūra? Latvijas Republikā jebkurai personai, jebkuram uzņēmumam, institūcijai ir ar likumu noteikta vārda brīvība. Cenzūra ir aizliegta. Izņemot gadījumus, kad tas skar drošību. Par tādu gadījumu identificēšanu parūpējas mūsu gaišās galvas Ministru Kabinetā.
Kā Tev šķiet - (3) cik brīva tematiskā ziņā ir Latvijas mediju vide? Te pastāv cenzūra? Nedomāsim pagaidām par profesionalitāti, bet tīri tematiski - ja ir ziņa - vai (kaut pats dzeltenākais smilškrāsas žurnāls, ko Tu vari iedomāties [un, es pieļauju, mēs iedomājāmies vienu un to pašu] medijs rakstīs to, lai arī par ko tā būtu?
(4) Kādās situācijās (ja vispār) cenzūra var būt vēlama Kas nosaka to, vai cenzūra ir laba? Vai tas, kā tā var ietekmēt cilvēku domāšanu?
Un te pāris jauki piemēri iz dzīves:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru