Gada projekta noskaņās...

Sveicināts, lasītāj,

Cik nu līdz šim esmu apzinājusi savu regulāro un 50/50 regulāro lasītāju klāstu, zinu, ka lielu daļu no jums, (iespējams, tieši Tevi) šodien ir skārusi lielā GP "kaite". Man, piemēram, šodien cilvēki visapkārt aizstāvēja savus kursa darbus, stresoja un dusmojās, pārdzīvoja un sajūsmā teju lēkāja. Piemēram, es jau nespēju te nepalielīties, ka manai istabiņas biedrei Elīnai T.(BV fakultāte) (šādā statusā viņai vēl 9 dienas būs būt) izdevās izcīnīt 9! Skaisti! Vairāk kā skaisti! Šodien tam par godu - dzīres! :)

Bet par ko gan es to lielo stāstu gribēju rakstīt? Ak, jā... Par GP strukturēto domāšanu un pamatojuma meklēšanu. Latviski? Tad lūdzu...

Jau vakar, klausoties Elīnas T. prezentācijas sākuma versijās, aizdomājos par to, kā līdz šim vienmēr GP struktūra, daļas, ir uzskatītas par tikai tam piederošu un sarežģītības dēļ vien izdomātu detaļu. Bet tad es aizdomājos par "detaļu" - Problēma. 

Ir labi, ja Tavā dzīvē ir problēmas, jo tas nozīmē, ka visam, ko dari tās atrisināšanas labā, ir jēga. Visam, arī vismazākajai darbībai, vai vai kaut domai. Tāpat kā kursa darbu rakstot. Visam, ko Tu dari, nav jēgas, ja nav definēta īsta un praktiska problēma. Ja nav neskaidrības vai neprecizitātes. Un tad, ja ir, tad savā garajā ceļā uz problēmas risinājumu, katrs mazais solis ir vairāku punktu vērts GP vērtējumam. Vai - veiksmes vērts dzīvē. 

Aizdomājos par to līdzību un nolēmu priecāties par problēmām. Jo citādi, jau, viss padarītais būtu bezjēdzīgs. 

Tikai vēl viena ceturtdiena

Kāda starpība? #2

Kāpēc nedzert krāna ūdeni, ja agri vai vēlu es to tāpat izdaru?

Šis raksts ir gadījuma apraksts. Pieļauju, tava ikdiena iespējams rāda citu pieredzi, bet man ir tāda mammas māsa, kas kategoriski vienmēr un visur izpleš acis kā pogas un iespiedzas savā kaitinoši augstajā tonī, kad kāds nejaušības pēc ieminas par iespēju dzert krāna ūdeni.

Mans reizumis prātīgais brālēns reiz uzsāka diskusiju. Ja atvedot veikala noķellātos netīros dārzeņus, augļus uz mājām, mums nākas viņus noskalot, tā pati mammas māsa lepni paņems un veikala zemenes, piemēram, pabāzīs zem tā paša vēsā krāna ūdens, kuru vēl nesen tik kategoriski bija liegusi saviem radiem dzert. 

Kāda starpība? Traukus mazgājam tajā pašā ūdenī ar visiem tiem vājprātīgi "kaitīgajiem"  piejaukumiem, ēdienu arī, bet dzert - nē!!!

Varbūt es kaut ko nesaprotu no cilvēka organisma reakcijām pret tādu šķidruma daudzumu un var jau būt, ka tieši tam daudzumam ir nozīme. Es nezinu. Bet pagaidām man liekas, ka ir diži vienalga. 

Kāda starpība!? #1

Kāpēc "zaļie" neiestājas aktīvāk arī pret dārzu ravēšanu?

Šodien visu rīta pusi līdz pat šim brīdim (~14.30) norušinājos pa dārzu. Jā, jā, malacis, labs darbiņš, kas padarīts, burkāniņi, bietītes, dillītes un gurķīši tagad priekā gavilē, jo tiek i pie saulītes, i pie barības vielām...

Bet tā nu es tā rušinoties, aizdomājos - kā tie aktīvie dabas aizstāvji cīnās pret mežu izciršanu, pret meža iemītnieku - visas garum garās barības ķēdes dzīves apstākļu iznīcināšanu - cik varmācīgi! Fuj! Bet te - manas vecmammas piemājas dārzā, kur notiek gluži tādas pat nekrietnības, viņi pat neiedomājas protestēm manām varmācīgajām aktivitātēm.

Gluži kā izcērtot mežu tiek atņemtas barības vielas, dzīves vietas un viss pārējais tiem mazajiem kustonīšiem, ravējot dārzu tiek atņemts viss tas pats vēl mazliet mazākiem, mazliet par sevi mazāk spējīgiem pastāvēt. Un retais maz var iedomāties, cik daudziem! Tārpiņi, zirneklīši, skudriņas, utt. Cik daudz gan viņu!

Ja tādas pret-dārzu ravēšanas kustības maz pastāv, tad viņas ir pārāk klusas un es aicinu bļaut savus draudīgos saukļus skaļāk, jo šodien es tiku pamatīgi sakosta par to mazo plēsonīšu dzīves apstākļu sačakarēšanu. Kur te ir tā smagā atsķirība no mežu izciršanas?

Tā ravēšana tiek darīta tikai cilvēka personīgā labuma gūšanai. Tik pat ļauna. Kukainīši ir tās pašas barības ķēdes posmi kā vāveres, eži, u.c. meža kustoņi.

Kāda starpība? 

p.s. un jā, šis ieraksts tapa tikai tāpēc, ka man toč piegriezās tā ravēšana.