Par to, ka brīvdienas ir smagākās darba dienas nedēļā…

Svētdiena, 3.marts, 2013, Valmiera. Cik daudz no tā, kas notiek vai nenotiek Tavā dzīvē vari ietekmēt Tu pats? Kādas ir robežas mūsu pašnoteikšanās iespējām? Laiks, enerģija, vēl kas? Vai izplānojot laiku un rūpīgi piedomājot pie sava uztura un miega režīma, tad izdarīt ir iespējams visu?

Jo vairāk ir darāmā, jo vairāk iespējams
  izdarīt - un Tu tam tici?

Jo vairāk Tev ir kas darāms, jo vairāk Tu vari izdarīt, tā ir dzīves patiesība, kas nereti ir pierādījusi sevi par patiesu esam. Tomēr, pārāk uz to paļaujoties, var gadīties, ka kaut kas no darāmā netiek izdarīts, vai arī… ka ir grūti… un brīvdienas kļūst par smagākajām dienām nedēļā.

Darba dienas ir darba dienas darbam, lai cik pārsteidzoši tas arī neizrādītos. Un tad ir brīvdienas – vārds, kas neviļus pēdējā laikā tiek izlaists. Tā vietā – saucu tās par sestdienām un svētdienām, jo tas kaut kā tik traki vairs neliek bēdāties, kad no seriāliem, spēlēm, laika kopā ar mīļoto nākas atteikties, jo ir jāmācās.

Bet vai tad es būtu īstais cilvēks, kam sūdzēties? Dažiem te vēl ir prakses un lekcijas, un visa studiju jezga vēl priekšā. Turpretim, mans darba laiks jau ap plkst.17 darba dienās ir cauri un pēc būtības – vēl vakaru ir iespējams atvēlēt mācībām, bet… Es nezinu – vai tiešām mans raksturs ir tik vājš, vai arī patiešām, kā man šķiet, esmu par vāju visam tam, ko šobrīd esmu savākusies darīt.

Bet tā man nav jauna situācija. Tā jau ir bijis un tie, kas mani pazīst kaut nedaudz, zinās, ka savākties tonnām darāmā un pēc tam ar negulētām naktīm, sabeigtiem nerviem sev un apkārtējiem un citām nejēdzīgām sekām censties paveikt neiespējamo – yup, that’s me. Un – kā tādā situācijā rīkoties?

Pieredze rāda, ka labi strādā dažas vienkāršas un pārbaudītas lietas:
- Pirmkārt, reizēm noder kaut ko darīt lietas labā. Nevis domāšana, ārkārtīgi amizantā plānošana, pie kuras tik ļoti esmu pieradusi, stresošana, bet tiešām – rīkošanās lietas labā – konsultēšanās ar bakalaura darba vadītāju, darba rakstīšana, utt.
- Otrkārt, atrast to, kas sniedz enerģiju. Un, vai kāds atminas mani pirmajā un otrajā kursā, pārnākam mājās no debatēm un stundām esot uzlādētai un enerģijas pilnai? Jā, tieši to es domāju darīt – kad ir tik daudz darāmā, uzņemties vēl kaut ko, lai viens dod enerģiju otram.
- Treškārt, nē kafijai, jā zaļajai tējai. Ne tāpēc, ka veselīgāk vai efektīgāk, bet tāpēc, ka tikai doma, ka dzīvoju veselīgāk palīdzēs justies labāk.
- Ceturtkārt, laiku pa laikam atrast laiku vakara pastaigām. Varbūt kādreiz, garās sarunās ar draudzenēm, bet galvenokārt, ar Jāni pie vienas un fotoaparātu pie otras rokas, tas var būt viens no lielākajiem enerģijas lādiņiem.

Un tātad… gaidu savus enerģijas uzplūdus, bet tikmēr, jau tagad beigšu slinkot un atvēršu lasāmo literatūru.

Ceru, ka Tava pavasarīgā enerģija ir pašā plaukumā!

Elīna