Tavas acis:
Tajās es tovakar lūkojos ilgi
Tās man it kā teica visu, ko neteica lūpas
Tās man teica visu, ko vēlējos dzirdēt
Varbūt tāpēc tagad ir pat grūtāk.
Tavi mati:
Tavas tumšās, viegli krītošās šķipsnas
Tās kā magnēts pievelk manas plaukstas
Un tavas rokas...
Tavas siltās rokas
Cik bez viņām tovakar man bija auksti.
Tava balss:
Tik noteikta un stingra,
Un tai pašā laikā - maigi salda
Tajā klausoties var izkust katru mirkli
Bet prātātikai jautājums tavs valda
Tavs jautājums, uz kuru atbildēju
"Viss kārtībā" un tad tu vēsāks kļuvi
Bez zini, ar to TIKAI runāšanu
Tu tik un tā daļu sirds manas guvi.
Un tavas lūpas:
Tavas viezās sārtās lūpas
Kur kā saldos ķiršos gribas maigi kost
Nu tu redzi, cik tu esi dievīgs.
Un tai pašā laikā - kāds tu posts.
[e-Khi]
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru