Laiks iet uz priekšu un minūtes skaita
Vienu pēc otras, savā monotonā gaitā
Un mirkļus pēc mirkļa ar steigu sajauc
Un tā,
Samaitā.
Laiks iet uz priekšu un atmiņas glabā
Vienu pēc otras arvien labāk un labāk
Un jauc tās ar aizmirsto - kā viņa dabā
Un tā
Visu sabojā.
Laiks nav puisis, kam piemiegt ar aci un padosies tas
Laiks kā ūdens - kas izliets, atpakaļ nesmeļas
Laiks nav draugs, kam lūgt un tas izdarīs
Laiks ir pārāk laicīgs,
Pārāk īss.
[e-Khi]
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru