Smaidā plaukst manas lūpas
Un skatiens tik nerimstošs mirdz!
Man tikai, pavisam mazliet
Šovakar iesāpas sirds.
Tu jau redzi - es smaidu
Un līdzi jums priecājos
Nevienu mirkli pašu
Es skumt pat netaisos!
Smaidā plaukst manas lūpas
Un seja mājienus dod
Ka pat pie smagākām sāpēm
Neraudāt jāpierod
Sāpes nav mirklis, bet dzīve
Un es tikai rūdīties sāku
Jo tu jau zini, ka mīla
Visu griež savādāku...
Tā pagriež skumjas par prieku
Un reizēm - otrādāk
Bet nežēlodama ne nieka
Izēd visu, ko māk
Un māk tā daudz. Tu jau zini –
Mīlai nav robežu vēl
Bet ja pirkstus apdedzina,
Tad pēkšņi sevis kļūst žēl
Nevis tā mīlētā sava
Tieši pats vien sev rūpi
Un ienīst sāc dzīvi, kurā
Tik bieži dēļ viņas - tu klūpi
Bet šovakar – tikai uz mirkli
Smaidā plaukst manas lūpas
Lai uz mirkli - kā jau mīlai tas nākas
Otrādi grieztu visas rūpes...
[e-Khi]
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru