"Patiesība, reliģijas ziņā, ir tikai viedoklis, kas ir izdzīvojis" (Vailds)
[Re:] Kā liekas man..
Sākumā visas iespējas ir tikai varianti. Visas idejas, meli, varbūtības, arī patiesība ir tikai vienādi varianti. Un tad pamazām visi varianti sastopas ar pretestību. Citiem faktiem, kas dažus no tiem noliedz. Citām ietekmēm, kas dažiem variantiem palīdz izcelties, dažus - izslēdz. Pamazām atsijājas, kuri no sākotnējajiem daudzajiem variantiem ir spējīgākie turēties pretim visām ietekmēm un pret-variantiem. Nostrādā dabiskā atlase un galu galā tikai viens variants - stiprākais, neievainojamākais, tas, kurš spējis izmantot pārējo variantu vājumu - ir izdzīvojis mūsu prātos. Jā, cīņa ir par palikšanu mūsu prātos. Nekur citur visas variantu iespējas neeksistē. Pēdējais variants ir patiesība. Sākotnēji būdama tikai viena no daudzajiem, pēc dabiskās atlases principu, tikai patiesība ir vienīgais variants, kas jebkurā situācijā var izdzīvot līdz galam. Bet tas vienīgais variants tikai tāpēc ir patiesība, ka tas izturējis konkurenci. Nav cita iemesla. Ne tikai reliģijā - "Patiesība [..] ir tikai viedoklis, kas ir izdzīvojis" - arī dzīvē, tā sanāk.
Bet arī šis, jau, ir tikai viedokļa vairants.
Elī
p.s. Labots, atsaucoties uz JĀŅA komentāru [19.01.2011]
Neslikta spēja apvienot Vaildu ar Darvinu.
AtbildētDzēstTomēr ar patiesību šķiet var iznākt slidenāk. Metīšu akmeni Tavā kā topošās žurnālistes lauciņā par lietu, kas saucās sociālās realitātes veidošanas jēdzienu. Labi, lai arī šeit Tu varētu apstrīdēt, ka tik un tā paliks tikai patiesība pirms pasniegšanas citā gaismā, bet mūsdienās cilvēki vairs tikai nesaņem informāciju, kā notikumu un procesu atspoguļojumu, bet "informācija pati par sevi sāk veidot pasauli" (Krug, Gary 2005). Un šajā jaunajā pasaulē visa pasniegtā informācija ir cita, bet tik un tā - patiesība.
Šeit laikam jādomā par to, kas kuram ir patiesība. Mēs katrs savu pasauli un realitāti konstruējam savādāk. Kas vienam ir labs, otram slikts. Tāpēc arī patiesība ir diezgan relatīvs jēdziens.
Ō, dziļa doma, Kik. Patiesība kind of veido patiesību, tā?
AtbildētDzēstKind of.
AtbildētDzēstBūtībā - katram patiesība ir cita, līdz ar to nav iespējams noteikt, kura būtu tā īstā.
Kaut vai vecais labais piemērs ar cilvēku krāsu uztveri: vienam soma izskatīsies sarkana, citam rozīga, citam nedaudz oranžīga. Taisnība kuram? Katrs redz to, ko redz, un tā ir viņu patiesība.
Mēs varam noteikt patiesības mazos apmēros, piemēram, vienam cilvēkam, bet mēs nevarēsim vienmēr apgalvot, ka viena cilvēka patiesība ir patiesība pārējiem. Sarežģīti, bet varbūt uztverami. :)
Tieši tā. Patiesība jau eksistē tikai prātā. Tātad - katram sava. Katram savs izdzīvojušais variants. Nav jau tādas vienas lielās kopējās patiesības visiem, jo nav viena lielā kopējā prāta. Cīņas lauki ir citi. Katram - sava domāšana.
AtbildētDzēstVienkārši nav "arēnas" kur katra individuālajam izdzīvojušajam variantam - patiesībai sacensties ar citu individuālo izdzīvojušo variantu. :p Nav vietas, kur salikt viņus kopā.
Ja reiz par akmentiņiem topošās žurnālistes lauciņā tad fenomens, ko Tu apraksti nav Darvina teorija, bet gan dabiskā izlase. No malas varētu likties, ka tas ir viens un tas pats, bet patiesībā dabisko izlasi Darvins tikai izmantoja savas teorijas pamatošanai. Pati dabiskās izlases koncepcija (izdzīvo tas, kurš labāk piemērots) attīstījusies daudzu gadsimtu laikā (sākot ar Empedoklu, 490BC, un Lukrēciju, 99BC).
AtbildētDzēstDarvina teorija skaidroja kā laika gaitā varēja attīstīties daudzās sugas un apakšsugas. Un dabiskā izlase labi palīdz vizualizēt šo procesu.
Tā kā, lai arī tas neskan tik "kruti" kā Tev varbūt gribētos, pareizāk šeit būtu bijis lietot dabiskās izlases terminu. :)
Paldies, brāl, forši, ka ir iespēja izlabot kļūdas! :D
AtbildētDzēstBet te nekādus žurnālistes lauciņus lūgšu gan nepīt iekšā. Un nestāsti, ka sociālajā vidē viss jācenzē un jāmērķē uz nākotni. Ja reiz būs - nebūs manis žurnālistu pulkā. Tāpēc, kamēr nav - miers blogā un komentētājiem labs prāts. ;)