Vienu dienu es pamodīšos un zināšu, ka viss šis stress ir aiz muguras. Lai kādas būtu sekas tiem akadēmiskajiem/papīru jautājumiem, kam tagad ir jāiet cauri, es drīz vien izdzīvošu sekas nevis to paziņošanas gaidīšanu. Tā dzīve būs vieglāka, tā man pagaidām domāt.
Dzīvē katram gadās visādi Čē Pē un savi stresiņi reti kuram nav ikdiena. Es - pēc dabas tāda, kas pie katras iespējas saskatīs riskus. Un domās tos visus jau izdzīvos visļaunākajās versijās, pirms vispār kas noticis. Šoreiz, gan, nebūs tieši šis gadījums. Redzi, vārdā nesaucamā problēma X paredz nejaukas akadēmiskās sekas vismaz turpmākajam semestrim Vidzemes Augstskolā. Cik tas bija atkarīgs no manis - darīju, kas manos spēkos, bet turpmākais ir liktens vai sazin kādu vēl dīvaiņu rokās.

Ir taču sava daļa taisnības, vai ne? Galu galā - dzīve turpinās un turpinās Tavas iespējas to padarīt arvien skaistāku un interesantāku! Nav taču balta bez melna! Tāpat kā nav garšīgās košlenes čupa čupa viducī,kamēr neesi izlauzies cauri tai sāļajai ledenei (ļek!) Neatceros kur, bet es kaut kur reiz paķēru dzīvei līdzi arī to domu, ka katra neveiksme ir solis tuvāk veiksmei. Un, ja Tu tici, ka tas, kas notiek, notiek uz labu - tad agri vai vēlu, sapratīsi - kāpēc tā ir šķitis. Tā man ir gadījies. Un uz to es paļaujos arī šoreiz.
Galu galā, mana stratēģija manam lielajam kreņķim, manai lielajai problēmai X ir:
1) Mīlēt sevi un saudzēt savus nervus domājot par to, ko esmu pazaudējusi. Tā vietā - domāt par to, ko esmu ieguvusi - motivāciju kam, mācību, pieredzi, utt.
2) Mācīties no savas kļūdas. Izanalizēt, kā to mēdzu darīt ar visu - kaut SWOT analīzi veikt. :)
3) Nebaidīties riskēt noticēt labākajam rezultātam.
4) Dzīvot, lai darītu lietas labākas, nevis dzīvotu pagātnē, par izdarīto.
Savukārt, Tev es novēlu, dzīvē cauri tiek problēmu brikšņiem iet līdzīgi - kā es lasu horoskopus - ja kaut kas patīk - es tiem noticu, ja ne - aizmirstu. Tāpat arī dzīvē - ja kas izdodas, motivēt sevi nākamreiz izdarīt vēl labāk, ja kas neizdodas, neļaut tam sagandēt dienu.
Ar sveicieniem un vēlējumiem mest stresus un uztraukumus pie malas, lai rastos vieta priekam par dzīvi un laikam ražot veiksmīgu rīcības plānu,
Elīna.
Lasu šo rakstu jau kādu 3.reizi. Un nevaru beigt brīnīties - parasti mēs esam tik ļoti atšķirīgas, utt., bet nu tā kopējā noskaņa, izmisums un beigās parādošais optimisms likās kas tik ļoti pazīstams un nesen kā pieredzēts. Tie 4 punkti - nebiju gaidījusi no Tevis.
AtbildētDzēstLai nu kā - pievienojos Tavam brālim - viss beidzas labi, ja nav labi, tad nekas vēl nav beidzies. Un ja ir slikti - what the hell, nāks jauna diena un jaunas problēmas, nav ko iespringt. :)
Veiksmi!