[Dz.] Bus.

When I was living life like it’s some kind of miracle
When everything around is a gift for you to feel
Where the dreams come true if only you believe in them...

I was driving in a bus
Looking through the window, plus
Thinking thoughts that wasn’t allowed for me
Trees were running right away
It was time to end the day
But I was still sitting in my seat
Then a conductor came close
Taking tolerant pause
Just for me to get her 40 cents
I put my hand in pocket and
Guess, what instead cents I found
It was a letter from my friend
That said:

Hey, girl, I’ve thought a lot about us
Have we lost everything that we trusted to
Are we the same little friends
That believed in all on this land...?
After I read, I looked around just to find
Some answers to the questions in my mind
I found a little girl, right next to my seat
That remembered.... me...

When I was living life like its some kind of miracle
When everything around is a gift for you to feel
Where the dreams come true if only you believe in them
This girl was my miracle, I’m sure of it, can’t deny,
Now I know what I have to do,
I have to turn back to the day
Last when I was ok...

I took off the bus
And little girl earned my trust
After handsome guy called her “Sis!”
I followed them slowly
Until they recognized me
I felt like I’ll fall through the ground
Then a boy came close
Taking small flirty pause
Just for me to calm down at last
I got his number and he got mine
Everything was more than fine
And when in the evening he called,
He said:

Hey, girl, I’ve thought a lot about us
Can we make something that we’d trust to
Are we just some unknown friends
Like mostly part on this land... ?
Hey girl, I’ve looked around just to find
Some answers to the questions in my mind
I found my sis, right next to my room door, she looked pretty
She remembered YOU to me...

And then we end up our call
For a while I didn’t say anything at all
But after a few days
With a smile in our face
We were together
And nothing else matters.

Since then I’m living life like it’s some kind of miracle
When everything around is a gift for me to feel
Where the dreams come true if only you believe in them
This guy is my miracle, I’m sure of it, can’t deny,
Now I know what I have to do,
I have to love every day
And everything will be ok...
[e-Khi]

[Dz.] Who knew.

I take off my clothes, I'm getting ready to sleep,
On the table there's roses, bought by me.
There are couple of candies, sweet and fine.
There is another pillow next to mine..
I turn off the light, I lay in my place
In the darkness I see your face,
I know, you're not here,
I don't know - if I'd wanted to...
But who knew...
I'm gonna miss you so...
Who knew...
Not me, no

I turn on the left, I close my eyes
I try to calm down, but my thoughts just flies
Somewhere near to you to something sweet to you
And they stays here just to make me blue.
And (DAMN!) they are good at it, I can feel my eyes drowning
What kind of **** made me falling
I know, you're not here
I don't know – could I swear to let you go... again
Cause who knew...
I'm gonna miss you so...
Who knew..
Not me, no...

It's already morning, I wake up and smile
Sear roses and empty candy papers - all fine
I'm looking through the window – is my life still mine?
---(and I’m wondering)---
Who knew...
I'm gonna feel so good..
Even without you...
Who knew..
Who knew
That someday I’ll get this through
And gonna feel so good
Who knew..
I would.
I am.
[e-Khi]

Par dziesmu vārdiem angļu valodā.

Kam negadās. Man gadās. Runāt ir viens, rakstīt - kaut kas pavisam cits, tāpēc, visticamāk, angļu lirikās, ko šajā blogā vari izlasīt, pamanāmas kādas kļūdas. Ja trakoti kaitina, esi tik labs bloga apmeklētājs un iesaki savus gramatiskos labojumus, ja? ;) Paldies!

Elīna.

[Dz.] Smaidā plaukst manas lūpas

Smaidā plaukst manas lūpas
Un skatiens tik nerimstošs mirdz!
Man tikai, pavisam mazliet
Šovakar iesāpas sirds.
Tu jau redzi - es smaidu
Un līdzi jums priecājos
Nevienu mirkli pašu
Es skumt pat netaisos!

Smaidā plaukst manas lūpas
Un seja mājienus dod
Ka pat pie smagākām sāpēm
Neraudāt jāpierod
Sāpes nav mirklis, bet dzīve
Un es tikai rūdīties sāku
Jo tu jau zini, ka mīla
Visu griež savādāku...

Tā pagriež skumjas par prieku
Un reizēm - otrādāk
Bet nežēlodama ne nieka
Izēd visu, ko māk
Un māk tā daudz. Tu jau zini –
Mīlai nav robežu vēl
Bet ja pirkstus apdedzina,
Tad pēkšņi sevis kļūst žēl
Nevis tā mīlētā sava
Tieši pats vien sev rūpi
Un ienīst sāc dzīvi, kurā
Tik bieži dēļ viņas - tu klūpi

Bet šovakar – tikai uz mirkli
Smaidā plaukst manas lūpas
Lai uz mirkli - kā jau mīlai tas nākas
Otrādi grieztu visas rūpes...
[e-Khi]

[Dz.] Vaina

Tev ir tik viegli pasmaidīt un saudzēt sevi
Man ir tik viegli visā vainot tevi

Tu pats teici, lai eju vieglāko ceļu un lieku nesapņoju,
Tad zini, es klausu tev un vairs es sevi nevainoju
Vairs nav sirds apziņas pārmetumu, ka tev ko nodarīju
Jo tagad pie visa vainīgs man izrādies tikai tu

Tā tiešām kļūst vieglāks viss pēkšņi
Pati dzīve daudz vieglāka šķiet.
Varbūt vien tu reiz nožēlosi,
Ka izvēlējies Šo ceļu iet.

Bet man tu teici, lai eju vieglāko ceļu
Un ceļa zīmes ignorēju
Es centos un mēģināju, vai zini,
Patiešām ilgi tā spēju

Bet visam ir robežas, arī Tev.
Un arī Tavai vainai
Bet, piedod, ir pienācis mirklis tāds,
Kad neiederies skaistas dzīves ainā.

Es metu tevi ārā no visa
Šoreiz vainošu mīlu
Žēl tikai, ka plāns bija labs,
Bet plānotājā es vīlos.
[e-Khi]

[Dz.] * * * (Nāc, pie mana kapa un raudi)

Nāc,
Pie mana kapa un raudi
Es zinu, ka sāp, bet nezinu - kā

Sāc,
Sāc nu asarās noslīgt
Es arī slīgstu, kad rauj atvarā.

Jauc,
Sajauc zemi virs manis,
Lai jūtu vien zāli un sniegu un viss.

Bēdz
Prom un nejautā - kāpēc
Viss, ko tu mīli ir aizgājis

Ja liktens lēmis tā,
Tev palikt neziņā.

[e-Khi]

[Dz.] Par Tevi.

Tavas acis:
Tajās es tovakar lūkojos ilgi
Tās man it kā teica visu, ko neteica lūpas
Tās man teica visu, ko vēlējos dzirdēt
Varbūt tāpēc tagad ir pat grūtāk.

Tavi mati:
Tavas tumšās, viegli krītošās šķipsnas
Tās kā magnēts pievelk manas plaukstas
Un tavas rokas...
Tavas siltās rokas
Cik bez viņām tovakar man bija auksti.

Tava balss:
Tik noteikta un stingra,
Un tai pašā laikā - maigi salda
Tajā klausoties var izkust katru mirkli
Bet prātātikai jautājums tavs valda

Tavs jautājums, uz kuru atbildēju
"Viss kārtībā" un tad tu vēsāks kļuvi
Bez zini, ar to TIKAI runāšanu
Tu tik un tā daļu sirds manas guvi.

Un tavas lūpas:
Tavas viezās sārtās lūpas
Kur kā saldos ķiršos gribas maigi kost

Nu tu redzi, cik tu esi dievīgs.
Un tai pašā laikā - kāds tu posts.
[e-Khi]

[Dz.] Laiks

Laiks iet uz priekšu un minūtes skaita
Vienu pēc otras, savā monotonā gaitā
Un mirkļus pēc mirkļa ar steigu sajauc
Un tā,
Samaitā.

Laiks iet uz priekšu un atmiņas glabā
Vienu pēc otras arvien labāk un labāk
Un jauc tās ar aizmirsto - kā viņa dabā
Un tā
Visu sabojā.

Laiks nav puisis, kam piemiegt ar aci un padosies tas
Laiks kā ūdens - kas izliets, atpakaļ nesmeļas
Laiks nav draugs, kam lūgt un tas izdarīs
Laiks ir pārāk laicīgs,
Pārāk īss.
[e-Khi]

[Dz.] Kurā pusē ir sirds?

Kurā pusē ir sirds?
Kādai tur tagad kāp.
Tu nenojaut - kādas sekas
Tiem skatieniem, ar kuriem krāp
Katru nākamo laupījumu
Norakstot iepriekš-ieguvumu.
Tāds - neveiksminieks mednieks
Tu reiz kādā rītā celsies
Un saprašana kā bomis
Pār tavu galvu velsies
Ka medījums reiz kaut kur bijis
Bet kad un kāds tas bija
Varbūt, būsi pamanījis
Un uzplaiksnīs ilūzija.
Bet būs jau par vēlu ko mainīt
To 100reiz ar citām krāpis
Lai kurā pusē tev sirds,
Tajā tobrīd sāpēs.
/E. Kunga/