Gadu sāk ar PĒRLĒM... Jebšu ViA pasniedzēju pērles 2. cēliens.

Vidzemes Augstskolas pasniedzēju humors un satīra, ironija un reizēm maķenīt sarkasma devas, jebkurā gadījumā - krāsas ierastajai mācību rutīnas pelēcībai - citāti no viņu lekcijām. 

Katrs skolēns/students būs pamanījis, ka septembris jau aiz muguras, mācības pilnā sparā, drūmais rudens pārņēmis visu, kas apkārt. Gandrīz visu, precizēšu. Pa vidam katra dzīvē pagadās arī kas krāsains, spilgts un ielīksmojošs. Gluži vai precīzi šim raksturojumam atbilst arī Vidzemes Augstskolas pasniedzēju leksikas "Pērlītes", ko paguvuši izmest jau septembrī - tās dažas, kuras neesmu nejaušības pēc palaidusi garām.

Tā, turpinot savu iepriekšējā gadā aizsākto tradīciju, piedāvāju Jums citātus no pasniedzēju runām. Izlase: tikai tām, kuras esmu apmeklējusi. :)

BRĪDINU! Konteksta trūkums nav šķērslis jautrībai un labai omai, lasot šīs "pērles", taču vienmēr paturi prātā - pa lielam - konteksts ir. Tikai tu nezini. [semestra noslēgumā tiks veikts apkopojums, ietverot arī aprakstu par konkrēto situāciju, kad citāts ir sacīts]

Un tad nu pie lietas, Feliciana Rajevska, kursā "Politiskais process Latvijā":

- Vēlēšanu sistēma nav neaizskaramā Indijas govs. Tas ir tikai instruments, kuru var mainīt.

- Kalniņam (students) ir tik daudz matu, ka mana telepātija te nedarbojas - nevaru saprast - saka viņš kaut ko, vai ne.

- Vismaz viena laba ziņa - tā nu tas ir - krievi izmirst vairāk kā latvieši.

- Jūs taču nemācāties kaut kādas informācijas tehnoloģijas => jums ir jāmāk runāt!

Visvaldis Valtenbergs, kursā "Jaunie mediji un politika":

- Don't mess up your virtual identity. If you do so... well... change your name then.

- I'm the cleaning lady

Agnese Karaseva, kursā "Ziņu žurnālistika":

- Ziņās nevar ilgi strādāt, jo, ja nav tās traģēdijas un nelaimes, tu jūties skumjš un  nevērtīgs

- Tad, kad mana visa vērtību sistēma jau ir... [..], es esmu laimīga par nelaimēm apkārt!

- Jūs varat iedomāties kaut kādu spoku pilsētu - Kuldīgu. Balvus.

- Pirmās ziņas, ko paņēmu un apsmēju

- Es nevaru aizmirst rakstu par Jāni Poli... Nu, droši vien tāpēc, ka pagājušajā nedēļā sarijos remantadīnu.

- Televīzijas ziņas ir "mirkļa iegriba"

Jānis Juzefovičs, kursā "Informācijas vākšanas metodes žurnālistikā":

- Jūs paspēlēsieties viens ar otru un tad nāks īstie cilvēki, ko intervēt.

- Nekas nav trakāks kā iet uz tirgu un pierakstīt cenas.

- Ir labi pirms vēlēšanām deputātu kandidātu sarakstu uzlikt uz desktopa

- Draugiem.lv ir iedzīvotāju reģistrs

- "Privātajā dzīvē" visi virsraksti ir ar jautājuma zīmi, jo par to visu apgalvot nevar, bet pajautāt ta drīkst!

- Ja jūs ejat uz interviju pēc faktiem, nav vajadzības obligāti uzbrukt cilvēkam. Nē, nu, protams, patrenēties jau var!

- Nebaidieties uzdot neērtus jautājumus, jo tas ir jūsu aicinājums - bojāt cilvēkiem dzīvi

- "Diena" tā bieži mēdza darīt, ka lika pretīgus tuvplānus cilvēkiem, kas nepatīk.

- Zatleram ir Zelta Rokas, bet tās neprasa komunikācijas spējas.

- Žurnālistiem pēc definīcijas ir jābūt riebīgiem cilvēkiem.

- Gunta Sloga ir žurnāliste, ko Jūs, droši vien, negribēsiet tumšā vakarā uz ielas satikt. (personīgais komentārs: par šo pasniedzējs kļūdās. Nometnes Youth media mammu Guntu satikt gribēsim gan) :)

- Es tā redzu, ka pat neesat izpētījusi sava intervējamā draugiem.lv profilu (pārmetošs tonis)

Agrita Šomase, kursā "Lietvedība":

- Mēs ar labo roku kasām kreiso ausi

- Darbiniekam nav paredzēta tāda vājība kā nomirt. Mirušu darbinieku atlaist nedrīkst.

- Lietvedības labākais draugs ir papīrs.

- Bez rīcībspējas nav iespējas iegūt tiesībspēju.

Ceru, šis tas tev arī šķita uzjautrinošs (man pilnīgi noteikti - jā), tāpēc, ja nepietika, ieteikšu divas lietas.

1) Iemet aci arī iepriekšējā gada pasniedzēju pērļu uzskaitījumā šeit.

2) Gaidi. Nākamajā mēnesī būs vēl! ;)

Ar sveicieniem un lieliska rudens miera izbaudīšanas vēlējumiem,

#Elī

Mazsalacas debašu klubs

Nu ko,

Latviski sakot - sagājām sviestā. Žēl, ka tā. Koncentrējos uz ViA DK. Vsjo. :p

Debates (parlamentārās) - 22.09.2010.

Čau,

Vakar bija debašu nodarbība, uz kuru, gan biju tikai pusi, bet tas netraucēja izbaudīt atkal to foršo atmosfēru, ko dod ViA DK. Pat, kad tā Zelta tauta tik pavisam minimāli saglabājusies sastāvā. Arī jaunie, šķiet, pavisam drīz gāzīs kalnus un "Zelta tautas" sastāvu papildinās. :)

Tā nu es vakar ierados mazliet pirms 19.00. Jau aptuveni stundu viņi tur bija ņēmušies ar argumentu veidošanām un nupat, nupat sāka tos prezentēt. Es, kā jau nepieklājīga kavētāja, atļāvos ieņemt vien novērotāja lomu, jo tas taču kā nekā baigi interesanti, you know. ;)

Tad nu tā. Katram dalībniekam iedalīta viena no 4ām, šķiet, katram debatētājam reiz "sastaptām" rezolūcijām:
1) Valdība uzskata, ka jālikvidē anonimitāte internetā
2) Valdība aizliegs plastisko ķirurģiju
3) Valdība legalizēs prostitūciju
4) Valdība atļaus homoseksuāļu pāriem adoptēt bērnu

Nav gluži tā, ka vakar būtu atradies kāds no debašu kolēģiem, kas nezinātu, ko teikt un paliktu "uz pauzes". Nepavisam ne tā. Katrs drosmīgi devās auditorijas priekšā, cits pārliecinošāk, cits bailīgāk, bet visi pēc labākās sirdsapziņas noprezentēja savu ideju, sniedza Reasoning-u un savu piemēru.

Protams, protams, runas jau nu gluži profesionālās nebija. Nu paklau, šie cilvēki tikai sāk mācīties kaut ko prezentēt, taču tā pa lielam man likās, viņi saprot, kas viņiem ir jādara un ko debate prasa. Ar pāris niansēm. Piemēram,

- vairākās runās izskanēja apgalvojumi, kurus ir visai bīstami izteikt debatē - augsne oponentiem.
- vairākās runās bija aplami interpretēta rezolūcija un runāts par ko pavisam citu, kas nav pat vērtības (lai tās varētu iekļaut paplašinājumā)
- vairākās runās piemēri nebija tie piemērotākie, turklāt, vairākās, kur varbūt arī bija, tomēr netika paskaidrots - kāpēc.
- vairākās runās nenotika koncentrēšanās uz argumentu.
- vairākās runās tika pasniegtas lieliskas idejas, kas netika attīstītas tālāk, lai argumentu padarītu spēcīgu
- utt.

Izklausās jau, ka es to vien darīju kā meklēju vainas, bet nē, ir ārkārtīgi daudz lielisku piezīmju uz manām A..nu es nezinu A14(?) :p lapiņām. Gan par pašām argumentu idejām, gan arī tiem pašiem piemēriem, gan ķēdītēm, ko daži runātāji veidoja, utt. Pēc katras runas DK vadītāja Elīna Pūdža komentēja runas galvenos + un -, lai pamācītos un nākamreiz runa būtu vēl labāka.

Skatoties uz priekšu, ļoti cerīgi domāju par jaunajiem. Tā - pa lielam - funktieris ir. Un ko vēl vajag? Vēl vajag tikai divas lietas - gribēšanu debatēt un pašu debatēšanu.Ar pirmo jātiek galā pašiem, bet otro ViA DK garantē katram biedram. :)

Lai veicas jaunajiem, lai veicas vecajiem, lai veicas vadītājai un pārējiem ;)
Elī.

[Dz.] Pagrieziens

Divi vienkāršākie pagriezieni
Ir sākumā un beigās.
Pavisam mierīgi un apdomīgi,
Ar saviem plāniem, bez steigas
Tu pagriezies.
Tavas perspektīvas mainās
Citas ainas
Citi cilvēki, kas vainīgi
Un cietušie citi,
Daži neitrāli personāži,
Kuriem spilgti diplomi un stāži,
Bet loma šajā virzienā it nekāda
Tā, vismaz šajā pagriezienā, dzīve rāda.
Vidū būs visgrūtāk griesties,
Pamest virzienu, kas iesākts novārtā
Un kaut ko radikāli izmainot,
Pieņemt visu savādāku.
Bet sākums, kad tik domas prātā
Un idejas, kāds skatiens vērsties sāks,
Ir vieglākais no visiem pagriezieniem,
Un par visiem pagriezieniem saldenāks
Un beigu pagrieziens ir ellišķīgi vienkāršs.
Pat nedomājot, neplānojot cieši
Tu tikai izslēdz visu ceļu iepriekš ieto
Nepārdzīvojot par neko tieši.
Vairs nav jādomā - kas mainījies, kas paliek
Vairs nav jāpārdzīvo - kuru pusi iet,
Tad, kad ceļš ir beidzies, vairs nav šaubu -
Nav jāver vaļā tas, kas sen jau aizvērts ciet.
/Elī

Līdz pusei. Tālāk nē.

Cilvēks vienkārši tāds ir pēc dabas.

Kāds? Bailīgs. Baidās, ka otrā galā ir tas pats sākums, tātad kaut kur pa vidu vajadzētu būt vislabāk. Neviens nepazīst konusveida parādības. Visur, šķiet, ir vieni vienīgi rombi.
"Otrais gals irpirmam galam otrā galā"
Lielākoties, ir bail, ka tur patiešām tik gals vien ir.

Manā ikdienā tagad arī tik ļoti, ļoti daudz kā. Debašu, mācību, domu, jaunu kontaktu, bet viss tā ne īsti tik pieskarties pagūts, ne arī kārtīgi iesakņojies. Kaut kur pa vidu. Protams, man jau liekas, ka viss cits izvairās to otru galu meklēt. Izvairās no rombiem, bet īstenībā gan jau, kaut kur pa ceļam arī mana vaina tajā visā.
Gan jau kaut kur es pati apstājos pa vidam gan stāstot, gan jautājot.

Jocīgi, jā. Bet cilvēks vienkārši tāds ir pēc dabas. Bailīgs? Kaut kāds.

Tagad ir ŠIT-ā.

Čau,

Par nometni es te nemugošu palagus. Tas būtu pārāk saldsērīgi, emocionāli, sirdi plosoši un visādi citādi ne tā vērts, lai tu tērētu savu laiku lasot...

Pietiks ar to, ja zināsi, ka nometne bija lieliska, pasniedzēji un dalībnieki - fantastiski un esmu pagalam apmierināta ar visu piedzīvoto, iegūto.

Tagad tā taisni vai sarežģīti ieiet mācību sliedēs. Gribas joprojām to vieglo eiforiju, kas tikai tajā cilvēku lokā. Tādu maķenīt sirreālu sajūtu, ka, it kā, tie cilvēki, tikai mazliet vairāk kā divas nedēļas pazīstamie, nu būtu kļuvuši par sirds draugiem, dažs pat par sidrs-draugu. Nešķiet fenomenāli? Jā, man arī ne īpaši, bet likās gana nozīmīgi, lai par to pastāstītu šajā šōrt ierakstā.

Pa lielam ar mani nekas jauns nav noticis. Ir iesācies studiju gads. Otrais pēc kārtas, esmu piedalījusies jauna debašu kluba iesākumā, parīt sāksies ViADK aktivitātes un es labprāt ceturtdien iesāktu arī Mazsalacas dk darbošanos, bet par to tad jau redzēs.

Ir divi varianti - vai nu ar mani ir noticis kas tik spilgts, ka, esmu pārliecināta,  nepratīšu to iedrukāt blogā tā, lai tas nezaudētu savu vērtību, vai otrs variants - ar mani vienkārši nekas nenotiek. Izvēlies un pieņem variantu, kas tev šķiet saistošākais. lai nu kurš tas būtu, gan jau, ka izvēlējies nepareizo.

Bet.. vai gan nav vienalga, ja ticība atļauj jebko? :)

Saldus sapņus.

Mhmmm....

Elī.