Čau,
Par nometni es te nemugošu palagus. Tas būtu pārāk saldsērīgi, emocionāli, sirdi plosoši un visādi citādi ne tā vērts, lai tu tērētu savu laiku lasot...
Pietiks ar to, ja zināsi, ka nometne bija lieliska, pasniedzēji un dalībnieki - fantastiski un esmu pagalam apmierināta ar visu piedzīvoto, iegūto.
Tagad tā taisni vai sarežģīti ieiet mācību sliedēs. Gribas joprojām to vieglo eiforiju, kas tikai tajā cilvēku lokā. Tādu maķenīt sirreālu sajūtu, ka, it kā, tie cilvēki, tikai mazliet vairāk kā divas nedēļas pazīstamie, nu būtu kļuvuši par sirds draugiem, dažs pat par sidrs-draugu. Nešķiet fenomenāli? Jā, man arī ne īpaši, bet likās gana nozīmīgi, lai par to pastāstītu šajā šōrt ierakstā.
Pa lielam ar mani nekas jauns nav noticis. Ir iesācies studiju gads. Otrais pēc kārtas, esmu piedalījusies jauna debašu kluba iesākumā, parīt sāksies ViADK aktivitātes un es labprāt ceturtdien iesāktu arī Mazsalacas dk darbošanos, bet par to tad jau redzēs.
Ir divi varianti - vai nu ar mani ir noticis kas tik spilgts, ka, esmu pārliecināta, nepratīšu to iedrukāt blogā tā, lai tas nezaudētu savu vērtību, vai otrs variants - ar mani vienkārši nekas nenotiek. Izvēlies un pieņem variantu, kas tev šķiet saistošākais. lai nu kurš tas būtu, gan jau, ka izvēlējies nepareizo.
Bet.. vai gan nav vienalga, ja ticība atļauj jebko? :)
Saldus sapņus.
Mhmmm....
Elī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru