otrdiena, 2011. gada 22. februāris

Otrais cēliens 2011. Februāris. - ViA pasniedzēju pērles

Laiks skrien vēja spārniem un klāt jau turpat vai februāra nogale. Tici vai ne, pēc nedēļas jau marts. Un, kas gan es būtu par cilvēku, ja turētu sveci zem pūra vēl šīs 7 dienas tikai tāpēc vien, lai droši iekļautu VISU februāri, pirms publicētu šīs pāris bezgala jaukās vārdu virknes, kuru autores ir neviens cits kā Vidzemes Augstskolas pasniedzējas Gunta Matisone (kursā Radio un TV žurnālistika) un Maira Leščevica (kursā Uzņēmējdarbības vadība). 

Tas, ka citātu skaits ir tik niecīgs, nav rādītājs par to, ka šis laiks lekcijās būtu mazāk aizraujošs, mazāk smieklu pilns vai mazāk vērtīgs. Nebūt nē! (kā reiz jaunsargos mācīja) Jau atkal un kārtējo reizi uzsvēršu zīmīgo devīzi - kvalitātē, ne kvantitātē ir nozīme. Tas tikai norāda uz to, ka, kā esmu minējusi iepriekš, šajā semestrī man ir pagalam maz lekciju, tāpēc - ķeru, ko varu noķert. Šomēnes, gan, VAJADZĒJA būt arī 24. datuma pērlēm pasniedzējas G.Matisones izpildījumā, bet, diemžēl, rūgtā patiesība ir tāda, ka mani ir skārusi nelāgā briesmone G.R.I.P.A, līdz ar to uz ceturtdienas lekciju / semināru ierasties nedz būtu spējīga, ne arī būtu tur gaidīta puspasauli, vai kaut nelielu daļu ViA-nieku aplipināt. Nu nē. 

Tad nu, redz, būs vien šī ceturtdiena jāpavada mājās pie citiem darbiem, kas pa spēkam cilvēkam lielāko dienas daļu ar temp. 38.5 (pēc Celsija grādiem). Nav jau nu gluži tā, ka tikai gulēt un vaidēt. Pa vidam arī kādu pētījumu literatūras pārskatam izdodas atrast. :)

Bet pagaidām - lai Tev prieks skatīt - kas tad šoreiz citātu mednieces tīklā iekritis!

-) Es ar to savu radio vīriņu izsitu jūs (G.Matisone, kursā Radio un TV žurnālistika)
-) Šīs ziņas citē gan ziņu aģentūras gan BLĀ BLĀ BLĀ visi citi (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) [par ziņu, kur zemestrīcē gājuši bojā cilvēki] Būsim reāli - 300 ķīnieši nav nekas īpašs (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) Andri, Tev bija atsauce no Letas, kur viena babiņa teikusi Bla Bla Bla Bla Bla (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) Cik ilgi es strādāju radio - es labāk nemaz neteikšu, citādi jūs teiksiet, ka cilvēki tik ilgi nemaz nedzīvo (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) Jādod lasītājam pa ausi ar tādu līdu (G. Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) Ja jūs zinātu, kādi šedevri nāk ārā no sabiedrisko attiecību speciālistiem! Un mums (domāti žurnālisti) nabadziņiem vajag tos sacerējumus dabūt klausāmus! (G. Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) Tas ir kā konfekte, ko atcerēties kā reizreiķinu (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika) ??
-) Vēl viena reize, kad mums sanāca tāda situācija ar "S" burtu (domāta ļoti slikta situācija), bija.. [..] (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika)

-) Mans mazais divgadīgais biznesiņš (meita) aizņem baigi daudz laika un datorspēlēm tik daudz vairs nepaliek (M. Leščevica, kursā Uzņēmējdarbības vadība)
-) [par uzņēmējiem] Viņiem nav normāla laika paslimot nekad (M. Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Tipiski latviski - es nedarīšu, bet, ja kāds izdarīs - MAITA (M. Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Vīzija nav gluži tas, ko Jūs redzat otrajā dienā pēc tusiņa, ka pasniedzējs nāk pretī (M. Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Jums jāsadalās grupā pa trīs līdz četri cilvēki. Kāpēc es tā saku? Lai būtu trīs kā minimums un četri - maksimums. To tas nozīmē (M. Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Divas govis ir paša priekam. Jeb - hobijs - kā es teiktu (M.Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Kāds mums demogrāfiskais stāvoklis valstī? Negatīvs? Ka jūs rūpējaties, lai viņš būtu pozitīvs? (M.Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Man draudzenei bija problēma - viņa brauca ar ragaviņām un [..] (M.Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)

Tas tad nu pagaidām arī viss, dārgie bloga viesi. Gaidām martu, kad citātu klāstu, cerams, varēšu papildināt arī ar dažām ne-ViA pasniedzēju pērlēm, ko būšu sazvejojusi Beļģijā, kāda ERASMUS projekta ietvaros.

Sagaidot šeit, twitter, skype vai jebkur citur (kaut klusībā pie Jūsu datora monitora nočukstētus) gan pateicības vārdus par smieklu devu, ko Jums deva manis salasītie pasniedzēju citāti, gan labas veselības vēlējumus gripas sakarā, vēlu Jums briesmīgi labu, ražīgu, enerģijas pilnu nedēļu.

Iepriekšējie "ViA pasniedzēju pērļu" kopojumi:


Veiksmi un nezūdošu smaidu!
Elī


pirmdiena, 2011. gada 7. februāris

[Dz.] Par klusumu #2

Klusuma brīžus nevar piepildīt tikai tāpat vien – jo gribas
Tas jau neizslēdz visus iespējamos pārpratumus un neskaidrības
Tas jau neizslēdz faktu, ka patiesībā nav jau īsti, ko sacīt,
Tas jau nenoliedz to vienaldzību, kas sarunas partneru acīs

Klusuma brīžus nevar piepildīt, lai tikai kāds kaut ko teiktu
Pat cenšoties, mulsais mirklis no tā vien neizbeigtos
Jau pavisam drīz sarunas partneri atkal klusumā domās slīgtu
Un, iespējams, vēl dziļākā nesaprašanas jūklī slīktu

Jo klusuma brīži, kad tādi ir, ne velti tādi rodas
Mirkļos, kad pareizie vārdi vai varbūt – adresāts neatrodas
Mirkļos, kad liekas, ka labāk ir visu, kas sakrājies, pie sevis turēt
Tad, kad šķiet, ka drošāk ir ap sevi klusuma barjeru mūrēt

Klusuma brīžus nevar piepildīt tikai tāpat vien – jo gribas
Tos nevar aizmālēt sekliem tekstiem, kas bilsti dēļ apmātības
Laikam jāpierod, jāizbauda, sajūtas vēl nepazaudētās
Un kas to lai zina – iespējams, šis ir klusums pirms vētras

[E.Kunga]

Kā uz svaru kausiem...

Čau,

Šodienas šaubas par šovu neatmaksājās. :D Nu, nebija pamatotas. Bija ok. Tā - pa lielam. Kā Saimnieks teica - katram savi plusiņi, savi mīnusiņi. Tā arī bija. Vismaz, interesanti ne tikai mums. Tas - labi. Tai pat laikā - šodien arī sagruva kāda mana līdz šim spēcīga pārliecība, uz ko ļoti paļāvos. Tas - slikti.

Vai tiešām visam vienmēr ir jābūt līdzsvarā? Lai notiktu kaut kas labs, ir obligāti jānotiek arī kam sliktam? Laikam jau... Laikam, lai saskatītu gaismu aiz loga, ir jānodzēš gaisma istabā. Uz labo jāskatās no sliktā.

Nepatīk.

svētdiena, 2011. gada 6. februāris

Jautrākam rītam

Izlasīju un dikti iepatikās. Atcerējos, kā kādas savas operācijas laikā (sākumā, pirms anestēzija bija kārtīgi iedarbojusies), dzirdēju savu ķirurgu dziedam briesmīgi kaitinošus šlēgergabalus. Gribēju uzkliegt, lai aizveras, bet vairs jau nevarēju. Pavisam drīz atlūzu. 
Un vēl 11./12. klases vasarā, kad praksē strādāju operāciju blokā... Mjā... ja tie nabaga uz galda guļošie cilvēciņi patiešām zinātu, ko ķirurgi, galvenās māsas, asistenti, anesteziologi, sanitāri un pat tādi nelgas - praktikanti kā es toreiz, operācijas laikā runā... Nu, vai, piemēram, kad vēders ir pušu, kā pievelkt tuvāk lampu un pasauc visus paskatīties ... re, ku smuki! :D 
Nu tad tā.. Te joks, ko atradu šorīt un sasmējos...


Frāzes, ko diez vai gribētos dzirdēt guļot uz operāciju galda:
- Tā, kāds nav redzējis manu pulksteni?
- Un kas man lika vakar tā piemesties…
- Kurš kretīns izplēsis piecas lappuses no rokasgrāmatas?
- Atdod! Slikts suns!
- Hmm, jā, nu bērni viņam, cerams, jau ir…
- Eu, veči, saraujam, pēc 20 minūtēm hokejs! 
- Māsa, padodiet to…nu to tur…mmm…nu kā viņu tur…
- Pag, pag, ja apendicīts ir tas, tad kas tad ir šis???
- B#$@, atkal elekrība pazuda!
- Visi atpakaļ, man izkrita kontaktlēca!
- Nu nekas, no kļūdām mēs mācāmies…



(aizgūts no http://www.anekdotes.eu)

piektdiena, 2011. gada 4. februāris

trešdiena, 2011. gada 2. februāris

Eksperiments: sociālo portālu diēta, jebšu Izdzīvotājas dienasgrāmata #9

Trešdiena (day 7/7), 2011. gada 2. februāris. Plkst 22.00


Šodien visi dienas lielie plāni sabruka kā enntos metrus garš domino tunelis, kuru nupat kāds zilonēns gribējis izmantot kā krēslu (uat de f..?)
Respektīvi - nekas no tā visa izsenis plānotā neīstenojās. Izņemot debates, par kuru vajadzību visā plānā visvairāk šaubījos. Pamatoti, bet ne šajā ierakstā par to ir stāsts.

Tātad, vēl mazliet mazāk kā 2 stundas, līdz tas būs beidzies. Tas = sociālo portālu diēta. Pirmais - ieiešu twitter. Tad skype. Kaut kad noteikti ielogošos arī draugos, ceru, īpaši daudziem nav ienācis prātā tur mani paterorizēt. :p Paļaujos uz to.

Vispār, esmu izdzīvojusi. Pārējie bez manis, kā redzi, arī. Tāpēc nekādu izcili lielisko rezultātu man nemaz nav. Ja neskaita to, ka esmu patiešām atpūtusies šajās dienās. Noteikti savādāk būtu daudz vairāk laika pavadījusi pie tiem sasodītajiem portāliem un tikai nočatojusi. Droši vien pat neiedomājusies darīt to, kas man patiešām patīk - kas pavisam, pavisam nav saistīts ar datoru. :)

Visu manu stratēģiju uzskaitījumu un metodoloģiski pamatotu analīzi es, iespējams, sniegšu citreiz, bet varu pateikt, ka izmēģināju daudz ko. Gan bloga ierakstos (atskaitēs) minētu, gan ne. Tomēr - vislabākā stratēģija tomēr ir pati pirmā, ko izmēģināju jau pirmās dienas sākumā - miegs. Salds, mierīgs, netraucēts miegs. :)





Tomēr priecājos, ka jau pavisam drīz uzzināšu - kā Jums. Bez Jums ir labi, bet ar Jums - labāk (es tomēr atļaušos reizi pa reizei šo to šai tekstā pamainīt) :))

Uz tikšanos drīzumā,
Elī

Šodien [2.02.2011.] bija debašu nodarbība

Čau,

Atkal par debatēm. Skalā no 1-10 es dotu 3 starp 4. Varbūt.
Debates man joprojām patīk, nepārproti. Tikai šoreiz es nevaru īsti vainot savu omu, kā pagājušajā reizē. Man liekas, šodien tai tiešām nebija ne vainas. 

Es nekritizēju piemērus :D Lai gan arī par tiem varētu piesieties, cik piemēroti/neveikli tie bija, bet nē, šoreiz - lai jau tiek tas prieks apcelt minoritātes kompānijā :D 

Bet šoreiz es vairāk par pašu kvalitāti. Mana runa bija sūds (jā, par šādu vārdu rakstīšanu es metu Pīburciņā 2 sant.), bet pat tā likās mazāk sūdīga (4 sant.) kā pārējās. Kas reāli notiek? Debašu klubs iet ... debašu kolēģa Gata vārdiem runājot va....(tālu, tālu, kur neviens nevar atrast)?? Negribētos tā domāt. 

Varētu vainot rezolūciju. Bet, pirmkārt, tā bija pašu debatētāju izvirzīta. Otrkārt, DEBATĒJAMA, kā to ir rādījusi pieredze. Treškārt, sakarīga līmeņa debatētāji (un es speciāli nerakstu ne laba, pat ne normāla) arī kreizī rezolūciju varētu ievirzīt debatējamās sliedēs. 

Varētu vainot komandas. Bet, pirmkārt, nejaušības princips, manuprāt, sadalīja mūs visai godīgās daļās. Otrkārt, ne komandas, ne individuālie runātāji savā starpā neplēsās, kā tas noteikti (es tiešām apsolu)  būtu noticis, ja es būtu izvilkusi to pašu pozīciju, ko Toms. Treškārt, sakarīga līmeņa debatētāji (-//-) prastu sastrādāties tik un tā. Pieļauju,... iespējams, arī es.

Varētu vainot vadītāju. Bet nevar. :p Pirmkārt, fiksēja lielu daļu + un - pats. Otrkārt, runu saturu jau neietekmē viņa skaļā plaukšķināšana pa galdu. Treškārt, sakarīga līmeņa debatētāji (-//-) nezaudētu domu un turpinātu savu runu arī tad, ja tiesnesis ar savu reakciju konkrēti parāda - piekrīt sacītajam vai ne. 

Varētu vainot apgaismojumu. To gan.

Kur tad īsti ir vaina? Kur jāvaino? Redzi, ja es debates laikā, savā pirmās opozīcijas otrā runātāja lomā esot, paspēju pierakstīt visus galvenos valdības punktus, citēt viņus savā kladē un sešas reizes vienā lapaspusē - komentējot 2 runātāju runas uzrakstīt "sviests", tas nav labi.

Vēl nelabāk ir tad, ja tas sviests turpinās arī pārējās runās.

Es gandrīz (!šim vārdam, lūdzu, īpašu uzmanību!) saprotu, ka pamats šajā debatē bija ŠOVS, nevis DEBATE. Bet negribas piekrist, ka tam būtu jābūt pamatā arī mēģinot ieinteresēt citus debatēs. Ok, šis mans ieraksts droši vien ieinteresēs vēl mazāk. :D Noteikti! Bet bišķiņ žēl paliek debatēs nosistā laika, ja tā. 

Ja mana pirmā redzētā debate būtu balstīta uz sekliem jokiem, kas izmesti tāpēc, ka "rēcīgi", nevis tāpēc, ka kaut pa bišķītim attiecas uz tematu, es droši vien pamanītu arī, ka smejas kaut kā tikai daži, un nevis droši vien, bet noteikti negribētu tur iesaistīties. Nezinu - tādam mērķim es izvēlētos drāmas klubiņu. Vai ... nu, varbūt kādu rokdarbu pulciņu. Tur tiešām "izzviegtos" pēc sirds patikas. 

Ko es gribu pateikt - ja reklamē debates, tad parādi tomēr to labāko, kas debatēs ir. To, ko debatētāji debatēs mēdz mīlēt. [UN TUR NAV JĀRĀDA KRŪTIS arī, ja atbilst definīcijai] Nē, ok - es tiešām ne par piemēriem, bet kvalitāti un domu. 

Par to gan bišķi aizsvilos. Droši vien - pamanīji lasot. Tagad - mājiņās esmu mazlietiņ "atdzisusi" un domāju, ka nav jau ko "strebt karstu", kā mēdz teikt. Reiz (pagājušajā gadā) sīku pretenziju dēļ jau zaudēju daudz laika, kad varēju debatēt. Negribas atkārtot.

Visu ko var "komandas dēļ", bet ŠOVOT (ja tāds vārds ir) debatē es atsakos. Ja vajag, var nevis rezolūciju, komandas vai vadītāju, bet MANI vainot. Pirmkārt, otrkārt un treškārt. Re, kā - droši, bet tas nemainīs nostāju.

Nepatika. Ja šodiena atkārtojas - kā es par filmām šajā blogā mēdzu rakstīt - nerekomendēju.

Sī jū,
Elī

Eksperiments: sociālo portālu diēta, jebšu Izdzīvotājas dienasgrāmata #8

otrdiena un trešdiena (day 7/7), 2011. gada . februāris. Plkst. 00.14


Ja visas diētas dienas būtu tādas kā šī, es par sociālajiem portāliem pat neiedomātos. Smiekli, sarunas, prieki un nakts pastaigas... Tā ir mana otrdienas stratēģija.

Bet nu jau turpat vai 20 minūtes rit pēdējā diētas diena, ko plānoju pavadīt ārprātīgi akadēmiskā garā - visas mācības, plāni, iesniegumi, pieteikumi, u.c. padarīšanas, tad - pēcpusdienā - uz bibliotēku uzspēlēt pa kādai galda spēlei. Un pašā vakarā.. Nu, tad jādomā... Iespējams, debates...

Tad redzēsim, vai pēdējā diena patiešām spēs pārsist līdz šim uzstādītās stratēģijas - kā NĒ! Gan jau...

Elī

p.s. lasi tālāk: eksperiments #9