Jautrākam rītam

Izlasīju un dikti iepatikās. Atcerējos, kā kādas savas operācijas laikā (sākumā, pirms anestēzija bija kārtīgi iedarbojusies), dzirdēju savu ķirurgu dziedam briesmīgi kaitinošus šlēgergabalus. Gribēju uzkliegt, lai aizveras, bet vairs jau nevarēju. Pavisam drīz atlūzu. 

Un vēl 11./12. klases vasarā, kad praksē strādāju operāciju blokā... Mjā... ja tie nabaga uz galda guļošie cilvēciņi patiešām zinātu, ko ķirurgi, galvenās māsas, asistenti, anesteziologi, sanitāri un pat tādi nelgas - praktikanti kā es toreiz, operācijas laikā runā... Nu, vai, piemēram, kad vēders ir pušu, kā pievelkt tuvāk lampu un pasauc visus paskatīties ... re, ku smuki! :D 
Nu tad tā.. Te joks, ko atradu šorīt un sasmējos...

Frāzes, ko diez vai gribētos dzirdēt guļot uz operāciju galda:
- Tā, kāds nav redzējis manu pulksteni?
- Un kas man lika vakar tā piemesties…
- Kurš kretīns izplēsis piecas lappuses no rokasgrāmatas?
- Atdod! Slikts suns!
- Hmm, jā, nu bērni viņam, cerams, jau ir…
- Eu, veči, saraujam, pēc 20 minūtēm hokejs! 
- Māsa, padodiet to…nu to tur…mmm…nu kā viņu tur…
- Pag, pag, ja apendicīts ir tas, tad kas tad ir šis???
- B#$@, atkal elekrība pazuda!
- Visi atpakaļ, man izkrita kontaktlēca!
- Nu nekas, no kļūdām mēs mācāmies…


(aizgūts no http://www.anekdotes.eu)