Klusuma brīžus nevar piepildīt tikai tāpat vien – jo gribas
Tas jau neizslēdz visus iespējamos pārpratumus un neskaidrības
Tas jau neizslēdz faktu, ka patiesībā nav jau īsti, ko sacīt,
Tas jau nenoliedz to vienaldzību, kas sarunas partneru acīs
Klusuma brīžus nevar piepildīt, lai tikai kāds kaut ko teiktu
Pat cenšoties, mulsais mirklis no tā vien neizbeigtos
Jau pavisam drīz sarunas partneri atkal klusumā domās slīgtu
Un, iespējams, vēl dziļākā nesaprašanas jūklī slīktu
Jo klusuma brīži, kad tādi ir, ne velti tādi rodas
Mirkļos, kad pareizie vārdi vai varbūt – adresāts neatrodas
Mirkļos, kad liekas, ka labāk ir visu, kas sakrājies, pie sevis turēt
Tad, kad šķiet, ka drošāk ir ap sevi klusuma barjeru mūrēt
Klusuma brīžus nevar piepildīt tikai tāpat vien – jo gribas
Tos nevar aizmālēt sekliem tekstiem, kas bilsti dēļ apmātības
Laikam jāpierod, jāizbauda, sajūtas vēl nepazaudētās
Un kas to lai zina – iespējams, šis ir klusums pirms vētras
[E.Kunga]
