Teiksi - nelaikā? Nav aktuāli? Saki, es neklausos.
Es atļaujos dzīvi mīlēt visu cauru gadu, nevis vienā spešel datumā, ko man nosaka kalendārs.
Allažiņ uz februāra vidu ļautiņi pērkas astoņ-miljard' lietas sirsniņformā, lai nu beidzot visu to mīlu, kopš iepriekšējā gada 14. februāra krāto, sagāztu pār sava partnera pleciem. It kā nevarētu to visu viendabīgi izdalīt pa gadu. Nu taisnība - veikali jau ar tad tik piedāvā tās šikākās mīlas apliecinājumu preces ar uzlīmītēm uz krūzītēm un vēl visādiem debešķīgiem brīnumiem.
Nu cilvēki taču ir idioti, piekritīsiet?
Es kaut kā pieturos pie Valentīna dienas neatzinēju flanga, ja tāds ir. Gan jau. Vismaz es tur esmu. Nesaprotu tos nabaga nelaimīgos, kas jau no novembra gaida februāri lai, redz, atzītos tajā Love of life. Kamōn, vai tad tai paražiņai nevajadzēja palikt kaut kur pamatskolas, sākumskolas laikos? Nē, redzi, cilvēki izdomāja, ka paliks tukšpauri uz forever. Lai jau. Vajag dažādību pasaulē, savād', ko ta es drukāšu, kad mans žurnālistes karjeras plaukuma laiks pienāks? Protams, klanīšos to idiotu priekšā, kas rīkojas tik nejēdzīgi, ka man ir, par ko rakstīt. Skumji, ka pie tā jāpieturas.
Enīvei, šo tematiku turpinot - vakar noskatījos "I hate Valentines day". Hmm... ja man būtu jādod acis šai filmai, kā dara tie šikie, es nemaz īsti nezinu - cik dotu. Maz. Līdz kādai filmas pusei ir ok. Es pat teiktu, ir vairāk kā ok, bet piedod atvaino - banāls iznākums. Tik paredzams un mokoši garlaicīgs.
Lai gan sava specifika filmai ir.
"When the romance is gone - move on"
Par galvenās lomas atveidotājas Nias Vardalos (Ženevīva) sniegumu.. laba, jā, bet Džons Korbets (Gregs) laikam vienkārši pa žizņi ir mans favorīts.
Enīvei, par pašu filmu - Tās Žeņas (saukšu viņu tā, savādāk pārāk sarežģīti liekas) filosofija īstenībā galīgi nav slikta. Žēl, ka režisors/scenārists izdomāja, ka tā nestrādā. Neesmu iedziļinājusies tajā filmas veidotāju sarakstā, bet pieļauju, ka tie bija vīrieši. Viņi vienkārši nevēlas pieļaut iespēju, ka arī sievietes mēdz nebūt tik salkani padevīgas jūtām. Un nevis jūtām pret cilvēku, bet jūtām pret attiecībām ar kādu.
Redzi, Žeņa bija radījusi savu unikālo 5 randiņu stratēģiju.
Stratēģija, kas strādā praktiski vienmēr. Un ir tas, kas lielākoties ir vajadzīgs.
Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ izvēlējos savu ārkārtīgi SIGNIFIKANTO ceturtdienas vakaru veltīt tieši šai filmai. Tādēļ, ka tā parāda kaut ko ārpus stereotipiem. Ārpus tā sievietes tēla, kas tik ļoti alkst pastāvīgu, stabilu attiecību, kas pārpildīta ar mīlu (un vienalga gaida Valentīna dienas izcelšanu uz pārējo dienu fona, tā vienkārši brutāli piespiežot vīrieti mīlēt un pierādīt mīlestību citās dienās ievērojami mazāk kā tajā februāra datumā). Gan jau, ka arī pa daļai vīrieši mēdz būt ar līdzīgām slimībām, bet, dies' nedo' man ar tādu sapīties.
Un atpakaļ pie filmas - tā parāda Žeņu - sievieti, kas izstrādājusi savu perfekto 5 randiņu stratēģiju.
Es atļaujos dzīvi mīlēt visu cauru gadu, nevis vienā spešel datumā, ko man nosaka kalendārs.
Allažiņ uz februāra vidu ļautiņi pērkas astoņ-miljard' lietas sirsniņformā, lai nu beidzot visu to mīlu, kopš iepriekšējā gada 14. februāra krāto, sagāztu pār sava partnera pleciem. It kā nevarētu to visu viendabīgi izdalīt pa gadu. Nu taisnība - veikali jau ar tad tik piedāvā tās šikākās mīlas apliecinājumu preces ar uzlīmītēm uz krūzītēm un vēl visādiem debešķīgiem brīnumiem.
Nu cilvēki taču ir idioti, piekritīsiet?
Es kaut kā pieturos pie Valentīna dienas neatzinēju flanga, ja tāds ir. Gan jau. Vismaz es tur esmu. Nesaprotu tos nabaga nelaimīgos, kas jau no novembra gaida februāri lai, redz, atzītos tajā Love of life. Kamōn, vai tad tai paražiņai nevajadzēja palikt kaut kur pamatskolas, sākumskolas laikos? Nē, redzi, cilvēki izdomāja, ka paliks tukšpauri uz forever. Lai jau. Vajag dažādību pasaulē, savād', ko ta es drukāšu, kad mans žurnālistes karjeras plaukuma laiks pienāks? Protams, klanīšos to idiotu priekšā, kas rīkojas tik nejēdzīgi, ka man ir, par ko rakstīt. Skumji, ka pie tā jāpieturas.
Enīvei, šo tematiku turpinot - vakar noskatījos "I hate Valentines day". Hmm... ja man būtu jādod acis šai filmai, kā dara tie šikie, es nemaz īsti nezinu - cik dotu. Maz. Līdz kādai filmas pusei ir ok. Es pat teiktu, ir vairāk kā ok, bet piedod atvaino - banāls iznākums. Tik paredzams un mokoši garlaicīgs.
Lai gan sava specifika filmai ir.
"When the romance is gone - move on"
Par galvenās lomas atveidotājas Nias Vardalos (Ženevīva) sniegumu.. laba, jā, bet Džons Korbets (Gregs) laikam vienkārši pa žizņi ir mans favorīts.
Enīvei, par pašu filmu - Tās Žeņas (saukšu viņu tā, savādāk pārāk sarežģīti liekas) filosofija īstenībā galīgi nav slikta. Žēl, ka režisors/scenārists izdomāja, ka tā nestrādā. Neesmu iedziļinājusies tajā filmas veidotāju sarakstā, bet pieļauju, ka tie bija vīrieši. Viņi vienkārši nevēlas pieļaut iespēju, ka arī sievietes mēdz nebūt tik salkani padevīgas jūtām. Un nevis jūtām pret cilvēku, bet jūtām pret attiecībām ar kādu.
Redzi, Žeņa bija radījusi savu unikālo 5 randiņu stratēģiju.
- Date One: Breathless flirting. Date Two: Tummy flip flops. Date Three: The adventurous
date. Date Four: The fun and fabulous. Date Five... make it the best date ever.
And then you say good-bye.
Because when the romance is gone - move on.Stratēģija, kas strādā praktiski vienmēr. Un ir tas, kas lielākoties ir vajadzīgs.
Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ izvēlējos savu ārkārtīgi SIGNIFIKANTO ceturtdienas vakaru veltīt tieši šai filmai. Tādēļ, ka tā parāda kaut ko ārpus stereotipiem. Ārpus tā sievietes tēla, kas tik ļoti alkst pastāvīgu, stabilu attiecību, kas pārpildīta ar mīlu (un vienalga gaida Valentīna dienas izcelšanu uz pārējo dienu fona, tā vienkārši brutāli piespiežot vīrieti mīlēt un pierādīt mīlestību citās dienās ievērojami mazāk kā tajā februāra datumā). Gan jau, ka arī pa daļai vīrieši mēdz būt ar līdzīgām slimībām, bet, dies' nedo' man ar tādu sapīties.
Un atpakaļ pie filmas - tā parāda Žeņu - sievieti, kas izstrādājusi savu perfekto 5 randiņu stratēģiju.
Varētu domāt - cik gan tas ir šaušalīgi - pēc 5., ideālā randiņa pēkšņi nogriezt
visu kā ar cirvi. Varētu domāt, bet labāk nevajag. Par 5 randiņu sistēmu zina
abas puses un visus 5 randiņus nevienam no viņiem nav jābaidās, kaut kad
attiecības varētu izjukt - abi zina scenāriju un ir gatavi tam, kas un kā būs,
līdz ar to viņi var līdz galam, 100%īgi nodoties romantikai, jaukajām sajūtām,
esot kopā ar kādu, iepazīstot kādu, daloties ar kādu, utt.
Beigas gan filmai bija reti stulbas. Džeks nemāk rēķināt, tāpēc, lai
atpirktu savu vainu, sarunā sava raņķa "čomus & čiksas" , lai bišķi
padziedātu dāmai pie loga. Un šī, nu tiešām - kā tipiska sieviete (šajā
mirklī filma atsakās no savas sensacionālās cīņas pret stereotipiem)
padodas vājumam un pa galvu pa kaklu skrien vīrieša apskāvienos.
KAMŌN!!!!
Kārtējo reizi pierādās, ka "cilvēks" un "mīlestība" ir ideāli savienojams
vien ar starpnieku "nejēdzība". Kā var tā sagandēt labu filmas pamatu
ar satriecoši jēlām beigām. Nevarētu teikt, ka nesaprotu - kā, jo jau izsenis
(kopš ieraksta sākuma) zināms, ka cilvēki ir idioti.
Jauku un saulainu dienu visiem, kam galva uz pleciem,
Pārējiem tā būs tikai vēl viena mokošu sirdsdēstu diena...
Jūsu Elīna
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru