48.ais joprojām bauda relatīvu klusumu, mieru un harmoniju, kas paredz tikai manu un Kirpiča klātesamību. Brīžam pat neviena no mums. Tas te tā neierasti - dzīvība ir, bet klusums. Tikai nagu dauzīšanās pret klaviatūras taustiņiem pa retam ļauj kaut kur blāvi sadzirdēt, ka jā - kāds ir.
Tāda klusuma sen nebija bijis, bet reizēm vajag.
Tad nāk tās šizīgākās domas, kas galu galā noved pie ārkārtīgi viegli apstrīdamiem ierakstiem blogā. Sekojoši - paceļ diskusiju. Komentāros, vai varbūt verbāli uz mani lamājies skatoties sava datora ekrānā - kāda starpība. Tu arī aizdomājies.
Un tātad - tēma šeit tāda fundamentāla. Iedvesmojos no pēdējo dienu aktīvās debatēšanas, kur nereti debates otrā daļa aiziet par vērtībām. Kas tad ir tā lielākā vērtība? Kāpēc?
Dzīvība. Nu, tā vismaz saka lielākā daļa. Debatēs kaut kā pārāk bieži izskan tas, ka, redzi, kāds liek uzsvaru uz citām vērtībām, nevis dzīvību, tātad - domā un runā nepareizi. "Lielākā, svarīgākā vērtība taču ir dzīvība" nonstopā tiek atkārtots un reti, kad noliegts. Nu, pārsvarā, nē. Tas, ko oponenti parasti cenšas pierādīt ir tas, ka dzīvība nemaz netiks ietekmēta, nevis tas, ka īstenībā - who cares?
Vakar vakarā un šorīt no rīta visu laiku biju pārņemta ar ekonomiku. Mācījos kontroldarbam, prezentācijai, utt. Laikam tas bija par iemeslu manai dziļajai atklāsmei no rīta, kurai veltīju kādu pusstundu (vismaz) pārdomām.
Īstenībā, cilvēka dzīvība uz tāda globālā fona ir sūds (iemetu santību PĪ-burciņā). Tas, kam ir nozīme, tā ir sistēma. Mijiedarbība. Tas, lai ķēde neizjuktu tikai pāris centimetru dēļ. Centimetru, kas pat nesatur posmus kopā, tikai pabiezina saikni. Reizēm ķēdei vajag arī kustēties, un, ja posmi ir par biezu, tas ir visai sarežģīti.
Par tām kustībām ir tā, ka cilvēks, pa lielam, ir konservatīvs, un, lai arī nostāda sevi inovāciju akceptētāja un sazina kāda vēl lomā, arī jauninājumus tas uztver visai vienveidīgi. Principi, pēc kādiem pieņemt vai nepieņemt kaut ko jaunu, nebijušu un šokējošu, pa lielam, ir vieni un tie paši. Tāpēc arī dzīvības dēļ vien kaut ko mainīt lielajā sistēmā,cilvēks, kā aktīva dzīvās pasaules sastāvdaļa, nav gatavs. Konservatīvs SISTĒMAS peška.
Bet viens mirst? Divi? 3 simti? Kas tas īstenībā lielajai sistēmai?
Ja dzīvība, nevis sistēma un stabilitāte būtu sabiedrības galvenās vērtības, nauda nepastāvētu. Visādas Latvijas problēmas varētu atrisināt, ja nestrādātu: "mēs nedrīkstam", "mums nav ļauts"... Tik daudz problēmu varētu atrisināt, ja būtu tikai "mēs varam" (nu, ja nevaram, tad nē, bet ar VARAM - pietiktu).
Dzīvība. Tas īstenībā ir resurss, ar kuru papildināt sistēmu. Protams, svarīgs, bet.. kaut kā tomēr sanāk sekundārs.
Manuprāt,...
Kā tu domā?
Elīna.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru