pirmdiena, 2010. gada 31. maijs

Man tik daudz, kas bija fonā, bet izrādās, ka fonā visam biju es.





Viens nieka seriāls (OTH,s.4e.3), bet tik daudz dziļu domu. Un šī...
Savu dzīvi dzīvojam kā būtu pasaules centrs. Tālu jau no patiesības nav, turpat vien pie vidus ass esam, turpat vien visi pasaules centri, bet reizēm mēs esam tikai punktiņš sāna mediānā. Un bez šī punktiņa nebūtu pasaules sistēmas. Visu pasauļu sistēmas nebūtu.
Kā izrādās, viss ir vienkāršāk, nekā likās pirms tam. Katram pasaule, katram - centrs. Un katram ir daļa no manis un tevis vajadzīga. Kaut kur fonā, varbūt, bet vajadzīga, lai eksistētu.
Un dažreiz pat nejūtam, dažreiz pat nezinot esam daļa no citas pasaules priekiem, bēdām. Varbūt pat pasaules, par kuras eksistenci nenojaušam.
Es joprojām sajūsminos par to, cik mūsos visa kā ir daudz, ko cilvēks pats neizprot. Cik liela nozīme ir apkārtējiem mūsu dzīvēs. Cik liela nozīme apkārtējo dzīvēs ir mums. Cik liela nozīme galu galā Tavā dzīvē ir man un otrādi. Kaut kur fonā? Nez vai.. Drīzāk, tu turi centru centrā., savādāk Tu šo nesaprastu.

Joprojām neizpratnē par no cilvēkiem tik ārkārtīgi atkarīgo cilvēku,
Jūsu Elī.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru