Cik daudz gan ir prieka katrā no mums!
Tikai daži to noklusē.
Dažiem savā aizņemtībā nav laika to parādīt citiem, dažiem neļauj viņa amats, loma sabiedrībā, daži tā - pavisam vienkārši - aizmirsuši, ka tāds prieks viņos dzīvo. Dažiem.. nav iespējams priecāties? Nez vai.. Priecāties var katrs un ar to dalīties.. pavisam noteikti.
Ja mēs pasmaidītu biežāk. Ja mēs pateiktu viens otram, cik jauki ir kādu pazīt, ar kādu parunāt, kādam būt vienkārši blakus. Kāds prieks, ka tu uzraksti vēstuli, kāds prieks, ka tu padalies ar saviem piedzīvojumiem galerijā vai dienasgrāmatas ierakstā, kāds prieks, ka tu dalies priekā, varbūt bēdās... Tad zinām, ka tev vajag, lai kāds cits padalās priekā, jo tev šobrīd mazliet tā trūkst.. Un tad, kad kāds padalās,... viņš vairo prieku! Pašam jau mazāk nepaliek, tikai aug un aug. Un prieku vajag daudz, un patiesībā - prieka IR daudz!
Cik daudz gan ir prieka katrā no mums! Bet nekad tā nav PAR daudz.
Ja man būtu mazāk prieka -ja kāds nebūtu dalījies ar mani, ja es nebūtu dalījusies ar kādu,.. man būtu tik ļoti mazāk. Visa kā. Veiksmes, smaida, saules manā ikdienā. Es to nepamanītu. Neizbaudītu. Nepriecātos.
Tā ir tāda sarežģīta matemātika, kad kaut ko sadalot, tas paliek tikai vairāk un vairāk. Sarežģīta - saprast, bet ne izpildīt. Kaut gan - nē. Nemaz tik sarežģīta jau nu arī nav Ja no tā vien sastāvētu visi matemātikas kontroldarbi, ieskaites un eksāmeni, .... kurš gan baidītos no sava vērtējuma! :) Tikai priecātos un dalītos priekā.
Un varbūt - tā arī vajadzētu! ;)
Priekā! ;)
Jūsu no sirds priecīgā Elī(kā prieka dalītāji mēdz teikt).
Tikai daži to noklusē.
Dažiem savā aizņemtībā nav laika to parādīt citiem, dažiem neļauj viņa amats, loma sabiedrībā, daži tā - pavisam vienkārši - aizmirsuši, ka tāds prieks viņos dzīvo. Dažiem.. nav iespējams priecāties? Nez vai.. Priecāties var katrs un ar to dalīties.. pavisam noteikti.
Ja mēs pasmaidītu biežāk. Ja mēs pateiktu viens otram, cik jauki ir kādu pazīt, ar kādu parunāt, kādam būt vienkārši blakus. Kāds prieks, ka tu uzraksti vēstuli, kāds prieks, ka tu padalies ar saviem piedzīvojumiem galerijā vai dienasgrāmatas ierakstā, kāds prieks, ka tu dalies priekā, varbūt bēdās... Tad zinām, ka tev vajag, lai kāds cits padalās priekā, jo tev šobrīd mazliet tā trūkst.. Un tad, kad kāds padalās,... viņš vairo prieku! Pašam jau mazāk nepaliek, tikai aug un aug. Un prieku vajag daudz, un patiesībā - prieka IR daudz!
Cik daudz gan ir prieka katrā no mums! Bet nekad tā nav PAR daudz.
Ja man būtu mazāk prieka -ja kāds nebūtu dalījies ar mani, ja es nebūtu dalījusies ar kādu,.. man būtu tik ļoti mazāk. Visa kā. Veiksmes, smaida, saules manā ikdienā. Es to nepamanītu. Neizbaudītu. Nepriecātos.
Tā ir tāda sarežģīta matemātika, kad kaut ko sadalot, tas paliek tikai vairāk un vairāk. Sarežģīta - saprast, bet ne izpildīt. Kaut gan - nē. Nemaz tik sarežģīta jau nu arī nav Ja no tā vien sastāvētu visi matemātikas kontroldarbi, ieskaites un eksāmeni, .... kurš gan baidītos no sava vērtējuma! :) Tikai priecātos un dalītos priekā.
Un varbūt - tā arī vajadzētu! ;)
Priekā! ;)
Jūsu no sirds priecīgā Elī(kā prieka dalītāji mēdz teikt).
Par to prieku. Jā, vajag priecāties. Un galvenais, neaizmirst priecāties. :)
AtbildētDzēstKā teica kāds gudrs rakstnieks (ļoti atvainojos, ja būšu sajaukusi - Koelju vai Bahs), tad "kļūstot vecākiem, pieaug arī mūsu grūto brīžu skaits". Bet tieši tāpēc mēs nedrīkstam priecāties mazāk. Kļūstot vecāki, mēs kļūstam arī gudrāki, un līdz ar to varam atrast prieku par tur, kur citiem liekas grūtības.
Un vēl mums mēģina ieskaidrot, ka tieši bērni protot priecāties visvairāk. Bērni prot priecāties par vienkāršām lietām, kuras mēs, priecājoties par nopietnām lietām, vairs nepamanām.
Bet vajag mācīties priecāties abējādi. :)
Šodien pa nopietno priecājos, ka ir lietas, kas mūs virza uz priekšu, tad, kad to vismazāk gribās. Par ģimeni, kas negaidot spēj savākt, par draugiem, kas ir blakus, un tiem, kas nav, jo pelna naudu, lai viņi varētu dabūt tādas mocības kā GP rakstīšana,par savu spītību un nepadošanos.
Un kā bērns es šodien priecājos par ezīti, kas aizčāpoja krūmos pie Pārgaujas Ģimnāzijas. :)
Laikam katram vajadzētu katru dienu vismaz domās izdomāt 3 lietas, par kurām viņš tik tiešām atļāvās priecāties un pasmaidīt, par spīti tam, ja bija draņķīga diena.
Un jā - prieks vairo prieku. :)