sestdiena, 2011. gada 3. septembris

INFO

Sveicināti!

Jau divas nedēļas un vēl kādu laiciņu tuvākajā nākotnē ERASMUS programmas ietvaros dzīvošos pa Tartu. Par to, kā man tur iet, pagaidām vari lasīt šeit: http://tartuerasmus.blogspot.com/. Varbūt arī šajā vietnē kaut kas tiks ietapināts, bet lielākoties tomēr tur. Vismaz, līdz decembrim.

Tad jau - gaidu kādu stāstu par piedzīvoto arī no Tavas puses. ;)
Ely

trešdiena, 2011. gada 13. jūlijs

Filma - Water For Elephants

"Ūdens ziloņiem"  ir stāsts par Cirkus dzīves aizkulisēm - par pienākumiem, par hierarhiju, par cilvēkiem, kuriem Cirkus ir visa dzīve - mājas, darbs, ģimene, draugi. Filmas galvenais varonis ir no dzīves ceļa nomaldījies augstskolu nepabeidzis veterinārs, kurš reiz sastopas ar Cirkus vilcienu, kas viņam laipni piedāvā gan dzīvesvietu, gan darbu, kopjot un trenējot Cirkus dzīvniekus. 

Kā visās filmās, kurās reizi pa reizei "prasās" pa odziņai - skaisto idilli (jo viņam taču tagad darbs un vagona jumts virs galvas) izjauc negaidīta mīlestība.

Lai tur vai kā, pirmo reizi skatoties filmu, es aizmigu. Tas, gan, ne vienmēr ir rādītājs par to, ka filma būtu garlaicīga, jo, redzi, man reizi pa reizei ir tāda privička - aizsnausties filmu interesantākajos momentos, bet tagad, kad esmu viņu redzējusi līdz beigām, varu droši apgalvot - šis nav tas gadījums. Šis ir gadījums, kad arī Tu varētu tā nejauši aizsnausties. 

Visai garlaicīga filma. Manu uzmanību turēja aktieri.

Tomēr kopumā filma ir skatāma. Brīžiem Tu varbūt sūkstēsies par to, cik nepārdomāti sižeta viss pēkšņi mainās, vai par to, ka iztrūkst atsevišķu detaļu skaidrojuma - kāpēc ir tā,... bet, kad noskatīsies, īsti tāda nožēla par vējā aizlaisto laiku gan jau, ka nebūs. Katrā ziņā - ir gadījušies sliktāki ainu virknējumi. 

+/- rekomendēju

otrdiena, 2011. gada 21. jūnijs

Gada projekta noskaņās...

Sveicināts, lasītāj,

Cik nu līdz šim esmu apzinājusi savu regulāro un 50/50 regulāro lasītāju klāstu, zinu, ka lielu daļu no jums, (iespējams, tieši Tevi) šodien ir skārusi lielā GP "kaite". Man, piemēram, šodien cilvēki visapkārt aizstāvēja savus kursa darbus, stresoja un dusmojās, pārdzīvoja un sajūsmā teju lēkāja. Piemēram, es jau nespēju te nepalielīties, ka manai istabiņas biedrei Elīnai T.(BV fakultāte) (šādā statusā viņai vēl 9 dienas būs būt) izdevās izcīnīt 9! Skaisti! Vairāk kā skaisti! Šodien tam par godu - dzīres! :)

Bet par ko gan es to lielo stāstu gribēju rakstīt? Ak, jā... Par GP strukturēto domāšanu un pamatojuma meklēšanu. Latviski? Tad lūdzu...

Jau vakar, klausoties Elīnas T. prezentācijas sākuma versijās, aizdomājos par to, kā līdz šim vienmēr GP struktūra, daļas, ir uzskatītas par tikai tam piederošu un sarežģītības dēļ vien izdomātu detaļu. Bet tad es aizdomājos par "detaļu" - Problēma. 

Ir labi, ja Tavā dzīvē ir problēmas, jo tas nozīmē, ka visam, ko dari tās atrisināšanas labā, ir jēga. Visam, arī vismazākajai darbībai, vai vai kaut domai. Tāpat kā kursa darbu rakstot. Visam, ko Tu dari, nav jēgas, ja nav definēta īsta un praktiska problēma. Ja nav neskaidrības vai neprecizitātes. Un tad, ja ir, tad savā garajā ceļā uz problēmas risinājumu, katrs mazais solis ir vairāku punktu vērts GP vērtējumam. Vai - veiksmes vērts dzīvē. 

Aizdomājos par to līdzību un nolēmu priecāties par problēmām. Jo citādi, jau, viss padarītais būtu bezjēdzīgs. 

svētdiena, 2011. gada 12. jūnijs

Kāda starpība? #2

Kāpēc nedzert krāna ūdeni, ja agri vai vēlu es to tāpat izdaru?

Šis raksts ir gadījuma apraksts. Pieļauju, tava ikdiena iespējams rāda citu pieredzi, bet man ir tāda mammas māsa, kas kategoriski vienmēr un visur izpleš acis kā pogas un iespiedzas savā kaitinoši augstajā tonī, kad kāds nejaušības pēc ieminas par iespēju dzert krāna ūdeni.

Mans reizumis prātīgais brālēns reiz uzsāka diskusiju. Ja atvedot veikala noķellātos netīros dārzeņus, augļus uz mājām, mums nākas viņus noskalot, tā pati mammas māsa lepni paņems un veikala zemenes, piemēram, pabāzīs zem tā paša vēsā krāna ūdens, kuru vēl nesen tik kategoriski bija liegusi saviem radiem dzert. 

Kāda starpība? Traukus mazgājam tajā pašā ūdenī ar visiem tiem vājprātīgi "kaitīgajiem"  piejaukumiem, ēdienu arī, bet dzert - nē!!!

Varbūt es kaut ko nesaprotu no cilvēka organisma reakcijām pret tādu šķidruma daudzumu un var jau būt, ka tieši tam daudzumam ir nozīme. Es nezinu. Bet pagaidām man liekas, ka ir diži vienalga. 

Kāda starpība!? #1

Kāpēc "zaļie" neiestājas aktīvāk arī pret dārzu ravēšanu?

Šodien visu rīta pusi līdz pat šim brīdim (~14.30) norušinājos pa dārzu. Jā, jā, malacis, labs darbiņš, kas padarīts, burkāniņi, bietītes, dillītes un gurķīši tagad priekā gavilē, jo tiek i pie saulītes, i pie barības vielām...

Bet tā nu es tā rušinoties, aizdomājos - kā tie aktīvie dabas aizstāvji cīnās pret mežu izciršanu, pret meža iemītnieku - visas garum garās barības ķēdes dzīves apstākļu iznīcināšanu - cik varmācīgi! Fuj! Bet te - manas vecmammas piemājas dārzā, kur notiek gluži tādas pat nekrietnības, viņi pat neiedomājas protestēm manām varmācīgajām aktivitātēm.

Gluži kā izcērtot mežu tiek atņemtas barības vielas, dzīves vietas un viss pārējais tiem mazajiem kustonīšiem, ravējot dārzu tiek atņemts viss tas pats vēl mazliet mazākiem, mazliet par sevi mazāk spējīgiem pastāvēt. Un retais maz var iedomāties, cik daudziem! Tārpiņi, zirneklīši, skudriņas, utt. Cik daudz gan viņu!

Ja tādas pret-dārzu ravēšanas kustības maz pastāv, tad viņas ir pārāk klusas un es aicinu bļaut savus draudīgos saukļus skaļāk, jo šodien es tiku pamatīgi sakosta par to mazo plēsonīšu dzīves apstākļu sačakarēšanu. Kur te ir tā smagā atsķirība no mežu izciršanas?

Tā ravēšana tiek darīta tikai cilvēka personīgā labuma gūšanai. Tik pat ļauna. Kukainīši ir tās pašas barības ķēdes posmi kā vāveres, eži, u.c. meža kustoņi.

Kāda starpība? 

p.s. un jā, šis ieraksts tapa tikai tāpēc, ka man toč piegriezās tā ravēšana. 

pirmdiena, 2011. gada 30. maijs

Par vieglprātību

Pa dzīvi esmu visai vieglprātīga, to man ne reizi vien kāds kolēģis vai rada gabals teicis. Un ne jau bez pamata. Tā tas pierādījās arī ar ERASMUS programmai nepieciešamo dokumentu kārtošanu.

Bija skaists pavasaris. Tik ilgi gaidīts! Vēl nesen atgriezusies no karstās Beļģijas, es nespēju pierast pie vēsās Latvijas saules, bet jau drīz vien tā cepināja tikpat, ja ne pat vēl karstāk, kā Eiro-Savienības sirdī. Droši vien, ka karstāk, jo mājās. 

Pēdējie darbi retajos kursos, prakses atskaišu veidošana, nelielie projektiņi un pasākumi - viss vienā brīnišķīgā pavasara putrā, pēc kuras gribas atsēsties un baudīt mieru. Mazsalacā - kaut uz balkona, kur putnu balsis nemanot sajaucas ar dažu retu garām braucošu mašīnu rūkoņu.

Šķiet, paradīze zemes virsū, līdz pat 29.maijam, kad kārtējo reizi pavirši skrienot pāri dokumentiem, atradu nolikumu ERASMUS studijām Tartu universitātē. Visi nepieciešamie dokumenti esot jāiesniedz līdz 1.jūnijam. 29.ais tolaik bija svētdiena, kas nozīmēja - 2 darba dienas manā rīcībā visu nepieciešamo dokumentu sagatavošanai un nokārtošanai, ja vēlos nosūtīt tos laikā. 

Savā vieglā gara dzīvītē biju piemirsusi kā saskaņot kursus, tā prasīt akadēmisko rezultātu izrakstu augstskolai, tāpat arī savai angļu valodas pasniedzējai Zanei Bērziņai palūgt savu angļu valodas prasmju novērtējumu vēstulē. Jā - nekā man nebija. 

6 faili vajadzīgi, bet gatavs nebija neviens:
1. Tiešsaistes pieteikuma forma - to es biju pildījusi, līdz pieteikuma formas beigās izlasīju, ka tur ir jāieķeksē visi pārējie dokumenti un jānorāda, ja kāds kavēsies, tad - kad tas būs klāt? Šo pieteikuma formu joprojām plānoju nosūtīt laikā, norādot, ka visu pārējo nosūtīšu nākamās nedēļas laikā.
2. Mācību līgums - trīspusējais līgums starp mani un abām augstskolām prasa, lai es jau būtu vienojusies par apgūstamajiem kursiem. Tāpēc tas prasa iepriekšēju konsultāciju ar programmas direktori, kas var apstiprināt vai ne-apstiprina izvēlētos kursus. Konsultāciju sarunāju pirmdien.
3. Akadēmiskā izziņa - par tās tapšanu man pat bail publiski runāt, bet būs.
4. Pases kopija - nu, tas ir mazākais.
5. Fotogrāfija - 4dien plānoju to pusstundas laikā nokārtot.
6. Angļu valodas prasmju pierādījums - gaidu apstiprinājumu no pasniedzējas ZB, vai viņa to man var nodrošināt.

Un Tu re, kā - ja labi veiksies, tad jau nākamās nedēļas pirmdienā nosūtīšu visu, kas sūtāms.
Pie reizes, savā vieglprātībā, nebūtu vēlams piemirst arī par prakses atskaitēm, kas teorētiski jau pusmēnesi ir gatavas, bet vajadzētu tās tā kā Augstskolā nogādāt.

Zini, kas mani te pārsteidz visvairāk? Cilvēku pretimnākšana visā, ko daru. Palīdzība, ieteikšana, informācija, utt. Nu ko, lieliski! Jāizmanto, nevis te jādrukā bloga ieraksts. Atā.

svētdiena, 2011. gada 29. maijs

Tiesības klusēt jeb "See no evil, hear no evil"

Sveiks, lasītāj,

Runāšana sudrabs, klusēšana - zelts. Tā ir, ja?

We are not afraid to entrust [..] people with unpleasant facts, foreign ideas, alien philosophies, and competitive values.  For a nation that is afraid to let its people judge the truth and falsehood in an open market is a nation that is afraid of its people.  ~John F. Kennedy

Es te daudz nespriedelēšu par tiem grandiozajiem piemēriem jebkur - Indijā, Ķīna, klau, pat Vācijā un Zviedrijā! Es te tik palūgšu Tev padomāt - kā Tev šķiet - vai ļaušana runāt ir mikrofona piebāzšana pie mutes un skaņas izspiezšana varmācīgā ceļā? 

Kad (ja) tā paskatīsies lielos pasaules ūber-krutos medijus, pēdējā laikā turpat katru otro dienu atradīsi kādu rakstu par cenzūras aktualizēšanos arvien lielākos apmēros. Kaut tik pie tādiem niekiem, kā profila bilde facebook, kas popularizē homoseksualitāti vai McDonalds reklāma iekš TV par 4-5gadīgu puisēnu, kurš izvirtīgi (ak vai) atsaka meitenei savu draudzību. Tas Vatikānam, lūk, neesot pa prātam un reklāma - čušš... nav. 

Manā skatījumā, jau, štrunts ar visu to reklāmas pasauli, kamēr liek mierā informāciju, bet šeku reku - nav tālu jāmeklē cenzūra arī tur.

Nedomāju, ka cilvēkiem vienmēr ir jāzina viss. Piekrītu, ka nereti informācija grauj sistēmu un sistēma reizēm ir daudz svarīgāka par "tiesībām zināt" , bet kurš gan būs tik visvarens lemt par to - kura detaļa tad labāk lai paliek apslēpta un kas - zināms masām? Tādu ņemšanos neviens negribēs likt uz saviem pleciem, tāpēc - ko tur daudz - ņems tik un visu, kas par tēmu (seksualitāte, varmācība, atkarības, neierastas kopienas) un dzēsīs no publiskās vides. Vai ta grūt'! 

Kaitējums no tādas informācijas nonākšanas sabiedrības diskusiju arēnā? Jā, kas zina - iepazīs, iepatiksies, popularizēs. Vai man dieniņ - tiešām, kā tādi dzīvnieki saslims ar to "kaiti', ja uzzinās kā pasaulē notiek. Un, arī, ja jau zina, viņi nedrīkst domāt, ka tas ir pieņemami. Tas nedrīkst būt publiski pateikts. DELETE. 

Viens labi zināms Amerikāņu mūziķis un komponists teicis Tomijs Smoters teicis: " The only valid censorship of ideas is the right of people not to listen". 


Pāris jautājumi Tev: gan pārdomām, gan komentāriem zem raksta

Kā Tev pašam(ai) šķiet - (1) cenzūra ir laba vai slikta? Nu ok - vairāk laba vai vairāk slikta? Kas to nosaka, kurā brīdī cenzūra ir pieļaujama? Kur un kādās situācijās tā ir pieļaujama, ja ir?

Pasaulē nereti cenzūra tiek attaisnota ar "traumu" sabiedrībai, ar nepareizu sabiedrības audzināšanu, ar ētikas normām, ar baznīcas jautājumiem, ar... ar tik daudz sensitīviem attaisnojumiem, ka reizēm bezmaz vai šķebina no tā salkanuma, ko pauž cenzūras uz-spiedēju rozā runas.

Vēl viens briesmīgi jauks jautājums - (2) cik caurredzama vai nepamanāma var būt cenzūra? Latvijas Republikā jebkurai personai, jebkuram uzņēmumam, institūcijai ir ar likumu noteikta vārda brīvība. Cenzūra ir aizliegta. Izņemot gadījumus, kad tas skar drošību. Par tādu gadījumu identificēšanu parūpējas mūsu gaišās galvas Ministru Kabinetā.

Kā Tev šķiet - (3) cik brīva tematiskā ziņā ir Latvijas mediju vide? Te pastāv cenzūra? Nedomāsim pagaidām par profesionalitāti, bet tīri tematiski - ja ir ziņa - vai (kaut pats dzeltenākais smilškrāsas žurnāls, ko Tu vari iedomāties [un, es pieļauju, mēs iedomājāmies vienu un to pašu] medijs rakstīs to, lai arī par ko tā būtu?

(4) Kādās situācijās (ja vispār) cenzūra var būt vēlama Kas nosaka to, vai cenzūra ir laba? Vai tas, kā tā var ietekmēt cilvēku domāšanu? 

Un te pāris jauki piemēri iz dzīves:

Pēc ilgākas klusēšanas.

Sveiks, lasītāj,

Nu jau pēc pagarākas pauzes, atgriežos blogu pasaulē ar daudz, ko pastāstāmu, daudz ko komentējamu un patiesībā - daudz ko jautājamu tieši Tev. Šobrīd, kamēr uz šī kompīša vēl nav uzlikts Tildes Birojs un garumzīmju/mīkstinājumu ielikšana paņem gaužus pūliņus, neņemos drukāt garos palagus par visām Cenzūras aktivizēšanās operācijām pasaulē, Zatlerkunga izcelto vājprātu Latvijas politiskajā elitē (un ap to), vai kaut par briesmīgi drēgno laiku šodien. Šis un daudz kas cits pagaidīs, līdz jau tuvākajās dienās dalīšos ar Tevi savā pieredzē, skatījumā uz notiekošo un nākotnes redzējumiem.

Kurš gan cits?
Elī.

trešdiena, 2011. gada 27. aprīlis

Pareizais elements

Šovakar man dikti piesējās Madvorlds. Reizēm tā ir - reizēm kaut ko vienu atliek saklausīt, ievērot, uzķert, kad liekas, jap - šovakar tas ir mans (pareizais elements)! Tā bieži gadās ar grāmatām, kuras ieraugu plauktā vai filmu, kas nejauši uzlec linecinema.lv, vai... ar daudz ko. Tā es tagad klausos visādus vecos gabalus kā šis un drukāju pozīcijas rakstu.

Jap, šovakar pozīcijas raksts būs mans! Mans pabeigtais darbs! Es to varu.


piektdiena, 2011. gada 22. aprīlis

Jaungada apņemšanās

Iesākoties 2011.ajam (jā, tais sensenajos laikos), es neidentificēju savu jaungada apņemšanos. Pieņemsim, ka ar nodomu. :p Ar nodomu šo iespēju taupīt tam brīdim, kad skaidri zināšu - ko gribu apņemties. Tad nu tagad ir tas svinīgais mirklis un es apņemos atgriezt savā ikdienā pāris lietas, kas uz laiciņu bija no tās pazudušas. Tādas lietas kā debates, dzeja, garas filosofiskas sarunas ar draugiem, mūzika, mācības, sapņošana.


Es apņemos pieturēties pie savām apņemšanām un tāpat viņas papildināt, audzēt arvien lielākas un uzstādīt sev arvien augstākus mērķus. Iesaku Tev sekot manam piemēram. Un tad nu pie manām apņemšanām (šitā arī raksta?). Te nu viņas ir:


1) Rakstīšu. Rakstīšu gan rakstus, gan stāstus, gan visādi citādi drukāti izpaudīšos arvien vairāk. Pēdējā laikā jau pamazām atgriežos pie šī paraduma. Vācu pētījumus, rakstus, viedokļus, apkopoju tos, analizēju, komentēju. Nepublicēju - to labošu. Sākšu ar rakstu, kuru jau kādu laiciņu vācu kopā. Protams, pie rakstīšanas piederas arī mana sirds lieta - dzeja. Vispār, pietrūkst tādas vārdiskas izpauzšanās, par ko Tev pastāstīšu nākamajā punktā.

2) Debatēšu. Laikam jau tipiski pavasarim, debates atkal ir pamestas mazliet novārtā un vairs jau arī īsti nav nodarbību, kuras apmeklēt. Bet interneta vide piedāvā daudz un dažādas iespējas trenēties debatēs kaut katru vakaru. Online debates ar web kameras un skype-tipa-zvanu starpniecību, arī debates rakstiskā formātā. Vienīgais - praktiski visas šīs iespējas ir angļu valodā un kaut kā baigi prasās arī pakasīties latviski. :p Un nesen arī pārlasīju savus pagājušā gada pārspriedumus par debašu sesijām un tāda forša sajūta pārņēma. Jap, debates ir kaut kas baigi labs. :)

3) Atjaunošu kontaktus. Nemaz nerunājot par draugiem, kuri sen senos laikos tik satikti un pārējā komunikācija mums notiek tikai caur sociālajiem portāliem. Bet pat vairākus ģimenes locekļus es esmu satikusi vai nu briesmīgi sen, vai arī nesen, bet uz pavisam īsu laiciņu. Tas jālabo. 

4) Mācīšos. Nē, nu nav jau tā, ka es tagad nemācos. Bet, redzi, pēdējā laikā tiešām ir tā, ka, kad es  mācos, es vienkārši mācos 24/7. Pēc tam guļu, tad daru vēl kaut ko un atkal - kad nāk datums - 24/7. Bišķiņ bendējas organisms, bišķiņ galva tāda pajocīga - lidinās. :p Tas nav variants. Vajag visu laiku pa bišķītim, lai paliek laiks pa vidam arī kaut kā.. nu.. nebūt.. pagulēt? 

5) Plānošu savu laiku. Un, vēlams, pieturēšos pie plāna. Citādi pēdējā laikā kaut kā viss gājis savā pašplūsmā un tā daudz kas paliek neizdarīts, vai izdarīts gandrīz normāli.

6) Atgriezīšu mūziku dzīvē. Pat rādžiņš vairs īsti neskan no rītiem. Nezinu - kaut kā izskrējis no prāta ieslēgt. Pa retam uz izvēles spēli uzlieku Radio Valmiera. Nu kamōn, agrāk skanēja gandrīz visu laiku, kamēr esmu mājās. Nu vienīgi, kad kādu filmu skatījos - tad izslēdzu. Esmu arī iegādājusies mp3, ar ko lepojos un dižojos. Beidzot arī manos garajos braucienos uz Mazsalacu, Cēsīm, vai pat Eleju - mūzika būs ar mani. :p Arī ar dziedāšanu gribas kaut ko darīt. Reiz jau kaut kādas notis salikt kopā izdevās, bet gribas biškucīt kaut ko no tā visa. 

7) Veltīšu laiku sarunām. Jā, es tomēr esmu meiteņ-tipa-radījums. Man patīk klačoties. Vislabāk - visas tās filosofiskās sarunas un retoriskie jautājumi. Tas ir kaut kas tiešām vajadzīgs, manis pašas mieram. :p 

8) Iemācīšos zolīti. Lai arī, nupat atgriezusies no Beļģijas, esmu iemācījusies aizraujošu kāršu spēli, joprojām mans mērķis ir beidzot apgūt Alda un Kikas jau mācīto zolīti. Reiz, kaut kādā 10. klasē gandrīz iemācījos, un tad pametu novārtā. Pamatu + - es zinu, bet visus tos stratēģiskos knifus... es pat nezinu, vai labāk ir mācīties no citiem, vai pašai prakses ceļā "atkozt".

9) Lasīšu grāmatas savam priekam. Entos krājumus esmu sapirkusi uz briesmīgajām atlaidēm Rozes grāmatnīcā, bet nevaru jau īsti atrast laiku izlasīt. Atradīšu. Kaut pamazām... palēnām. Būs.

10) Sapņošu. Reku mans skaidrojums: Uzdrīksties pasapņot (saite uz portāla draugiem.lv dienasgrāmatām). Es apņemos sapņot par iespējām. Pat nereālām.

11) Turpināšu šo sarakstu. Galu galā - neapstāšos pie 10 vai 11 punktiem šajā sarakstā. Es tupināšu sev uzstādīt arvien jaunus mērķus un pieturēšos pie tiem. Špikošu no jums, domāšu pati savus mērķus un ļaušos dzīvei - kādus mērķus tā man piespēlēs arī pati.

Tā. Labs darbiņš, kas padarīts. Un nu -pie pildīšanas!

Veiksmīgu dienu,
Elī

pirmdiena, 2011. gada 4. aprīlis

Dienas smiekliņš

Iespējams, īsākais ieraksts šajā blogā līdz šim:

Beļģis šodien saka: "I don't want to eat anymore, because I just drank my beer, it was warm. I had left it in the hostel room. And it was warm like "Jeeew", but then I thought - be like latvian. IT IS A BEER, SO - DRINK IT!" :D

sestdiena, 2011. gada 26. marts

ViA pasniedzēju pērles -> marts 2011

Sveiks, lasītāj! ;)

Pavasaris praktiski bij iestājies, putniņi čivināja, sniegs kusa, saule cepināja (tā gan viņa dara arī par spīti aukstumam), bet, vai Tu re - izrādās, ka visa jautrība vēl priekšā! Vēl - pēc pēdējā sniedziņa! Ar nepacietību gaidu braucienu uz Beļģiju, kur nemitīgi esot pārpadsmit grādu. Par braucienu te blogā esmu minējusi jau iepriekš. 


Bezgala atvainojos, ka savu norunu  tomēr neturu ( tajā pašā rakstā - par beļģu pasniedzēju citātu iekļaušanu marta krājumā), jo, redzi, es tā padomāju - beļģi ir beļģi un nav, ko putrot viņus kopā ar ViA pasniedzējiem. Pie tam - būtu trakoti ilgi jāgaida, kad es būtu atpakaļ un šis mazais marta citātu kopojums nemaz nesanāktu. Tad nu šeku reku - pavisam, pavisam daži joprojām vien divu (bet neba tādēļ mazāk šiku/atjautīgu/humoristisku) pasniedzēju - Mairas Leščevicas un Guntas Matisones viedie vārdi:

-) "Līdz ko ir izvēlēta resna tēma, darbiņi ir kā konfekte" (G. Matisone, kursā Radio un TV žurnālistika)

-) "Teksts un bilde, prosti runājot, [..]" (G. Matisone)

-) "Stand-up(s) - tā kā sunītis, kurš paceļ kāju, iezīmē mums teritoriju - re, te es biju!" (G.Matisone)

-) "Kā pirmo ziņu viņi lika kaut kādu Saeimas vai politiķu kluci" (G.Matisone)

-) "Bērni iemācās nopumpēt filmas ātrāk kā izrunāt vārdu mamma" (M.Leščevica, kursā Uzņēmējdarbības vadība)

Tas martam arī viss. Pieļauju, kādu varen jauku beļģa citātu samanīsi manā twitter kontā (KungaSaka) laika posmā no 27. marta līdz 9. aprīlim, taču pa lielam - ar nepacietību gaidām aprīli, kurā atkal manā "citātu tīkliņā" (klades ārmalā) sabirs šo pasniedzēju (un, cerams, arī Latvijā atkal tobrīd esošā pasniedzēja Jāņa Juzefoviča) verbālā akadēmiskā daiļrade. Cerēsim uz garāku citātu skaitu.

Bet pagaidām - vēlot veiksmi un smaidu tik siltu kā saulītei aiz loga,
teikšu Jums - atā.

Elī. 



Iepriekšējie "ViA pasniedzēju pērļu" kopojumi:
1) 2009./2010. m. g. 2) septembris 20103) oktobris / novembris 20104) novembra beigas 20105) Decembris 2010 6) Janvāris 2011 7) Februāris 2011




p.s. Un novēli man svētdien lidojumam nelabvēlīgu laiku.

piektdiena, 2011. gada 25. marts

ViA studenta anatomija 2011

Sveicināts, dārgais bloga apmeklētāj,

Visu šo nedēļu Vidzemes Augstskolā notiek "ViA studenta anatomija", kas ir lieliska iespēja vidusskolēniem, izbaudīt vienu dienu studenta ādā. Iet uz lekcijām, meklēt atlaides pusdienām, pa kluso zem krēsla rakstīt sms saviem mīļumiem un zīmēt simpsonu jauno paaudzi savos pierakstu bloknotos. Tieši tā - visu studenta dzīvi no a līdz z. Divas meitenes - Justīne(bildē vidū) un Arīna(bildē pa kreisi) - nolēma šo iespēju izmantot un vakar visu a-z saturu izbaudīja manā pavadībā. Abām meitenēm - lieliska humora izjūta, abas ir ironijas piekritējas, prot uzbraukt, pakaitināt un neapvainoties - mēs sapratāmies nevainojami, tas nozīmē.



Tā kā darbi un pienākumi, un visādas citādas nūģīgas izdarības nākamās pusotras dienas laikā mani raus vai uz pusēm, īsti garu aprakstu šeit man nebūs laika iedrukāt. Bet pamatos:

Tikāmies ap 10iem. Aizgājām pakaļ informatīvo materiālu kopojumiem ViA dzeltenajos maisiņos un tad devāmies nelielā tūrē pa Valmieru, pie viena ieskrienot SWH studijā, kur biju aizmirsusi flešu. Bet sanāca forša ekskursijas odziņa meitenēm. Vairāk Justīni izgidoja Arīna, jo viņa, kā jau vietējā, te zina vairāk. :p Cīnījos pretī nevaldāmajai jautājumu plūsmai un, ja nemaldos, jautājumi bija vairāk vai mazāk tie paši, kādus es uzdevu pirms diviem gadiem Agnesei Bergai, kas bija mans ēnojamais students. 

Rīgas iela no Valletas līdz Maximai, pa ceļam "Oriflame" klientu apkalpošanas centrā, kur "vari piepildīt savu sapni" :D, tad - uz parku aiz Bastiona un visbeidzot - Tērbatas ielas ēku. Briesmīgais vējš bija mūs nogurdinājis, tāpēc, pēc telpu apskatīšanas, kādas 20 minūtes turpat pasēdējām un papļāpājām par dzīvi. 

Aizgājām uz Bastionu paēst.

Izstaigājām bibliotēku.

Izstaigājām C-ielas ēku. Pagaidījām. Pagaidījām vēl. Nogājām uz semināra telpu, kur atklājās, ka esmu kaut ko briesmīgi sajaukusi un seminārs būs pēc 2h. Pagaidījām vēl mazliet. :p

Piedalījāmies seminārā. Filmējām un montējām. Smējāmies un kautrējāmies par rezultātu. Sagaidījām semināra beigas.


Apskatījāmies Z-kojas. Ielīksmojām.

Gājām mājās. Paēdām.

Sapucējāmies atbilstoši A-koju nūģu baļļuka dresskodam. Atbilstoši (vai ne tik - nūģiem) arī sagatavojāmies.


Braucām uz nūģu baļļuku @akojas. Meitenes ātri iemācījās socializēties pa studentu gaumei un kļuva skaidrs - ViA nebūs problēmu. :D

Ap 2iem šodien, nācās doties mājup. 



Devāmies. Bet nospriedām, ka baļļuks bija pa pirmo. Mūzikas izvēle - tieši tāda, ko šādā kodolfizikas, mikrošūnu un pārējo jomu guru vidē prasījās. Tieši tāda, lai man netraucētu malā zinātniskos pētījumus palasīt. Bet, ja nopietni - traki feina atpūta. Tur pie vainas gan cilvēki, gan vienkārši liktenis, kas lēmis A-kojām būt labai baļļuku vietai. 


Arī kopumā visa diena dāmām patika ļoti, ar visiem pārpratumiem, neveiksmītēm, tehnikas zudumiem seminārā un citām figņām. :D Bet "ViA studenta anatomija" abām esot ieguvums. 

Forši. Nākamgad tiekamies. ;)

Tāds mans vakardienas paveiktā konspekts. Šķiet par maz visai dienai? Droši vien. Es detaļas neiekļāvu. Tas būtu pārāk gari un neatstātu intrigu, kas dienu padarīja tik... mhm!! :) 

Ceru, arī Tev tā tāda bija. 
Ja ne, šī diena ir atkal jauna iespēja!

Elī

pirmdiena, 2011. gada 14. marts

Murrāšana, viesi, aizsardzība un kartona kastes.

Čau, 

Šis stāsts par Betiju - mammas kaķi Mazsalacā. Un mūsu sirsnīgajām attiecībām.

Iedomājies kaķi, kas pat pieaudzis savos gados.. nu,... baidos kļūdīties - 4os vai 5os joprojām ir mazs, maz-mazītiņš augumā. Kaķene, kas pēc izmēriem atgādina palielāku kāmīti. :p Astes viņai nav. Tas ir garāks un patiešām šausminošāks stāsts - kāpēc, bet šajā stāstā tam nav fundamentāla nozīme. Tātad - iedomājies kaķenīti, kas naktī guļ uz spilventiņa blakus saviem saimniekiem. Tik mazu kaķenīti, ka viņa var ieritināties pie saimnieka kakla un murrāt austiņā. Iedomājies kaķenīti trīs krāsiņās. Baltā, tumši brūnā un bēšā. Tik skaistu kaķenīti, ka, gribētos teikt, ka karaliska paskata. Tāda, kas pašiem Kungiem varētu piederēt. :D Iedomājies?



Un tagad apdeito šīs kaķenītes tēlu ar mežonīgu, patiešām - zvērīgu šņākšanu, rūkšanu pretī katram svešiniekam. Briesmīgāko agresiju ar visu četru ķepu nagiem un zobiem katram, kas uzdrošināsies pienākt par tuvu. Iedomājies "kaķenīti", kas tup šaurā koridorī uz vienā no malām noliktas kartona kastes un nelaiž Tevi garām. Ja tomēr gribi tikt garām, esi gatavs tam, ka šī "kaķenīte" būs ieķērusies Tavā kājā un kāja iegūs viegli sārtu nokrāsu labākajā gadījumā. Sliktākajā - nāksies ķert pēc kāda plākstera, marles vai kā līdzīgi. Mammai pat īsti nevajadzētu sargsuni, ja tā padomā.

Ne jau spēlēšanās viņai prātā. Kad viņa spēlējas (ar saimniekiem), viņa spēlējas kā gluži parasts kaķis. Bez nadziņiem, pažļambājot :D pirkstu, nevis visām varītēm cenšoties to nokozt. Jā, spēlējas viņa pavisam citādi. Šī attieksme ir tiešām aizsardzības nolūkos. Visticamāk, dēļ stāsta par asti, kas šeit izpalika.

Kā jau minēju, cieš ikviens "svešais" un arī es Mazsalacā ierodos visai reti, tāpēc esmu pieskaitāma šai kategorijai. Rezultāts - roka, kas jāaptin, lai cilvēki nebītos no skata un, lai es visu dienu nemocītos, kad viss kaut kas skartos klāt. 

Mācība: kaķis nav mājdzīvnieks. Kaķis ir personība. Un nereti vēl neizprotamāka kā mēs - cilvēkveidīgie.

Sargājiet sevi un savus mīļos (tai skaitā četrkājainos),
Elī

otrdiena, 2011. gada 22. februāris

Otrais cēliens 2011. Februāris. - ViA pasniedzēju pērles

Laiks skrien vēja spārniem un klāt jau turpat vai februāra nogale. Tici vai ne, pēc nedēļas jau marts. Un, kas gan es būtu par cilvēku, ja turētu sveci zem pūra vēl šīs 7 dienas tikai tāpēc vien, lai droši iekļautu VISU februāri, pirms publicētu šīs pāris bezgala jaukās vārdu virknes, kuru autores ir neviens cits kā Vidzemes Augstskolas pasniedzējas Gunta Matisone (kursā Radio un TV žurnālistika) un Maira Leščevica (kursā Uzņēmējdarbības vadība). 

Tas, ka citātu skaits ir tik niecīgs, nav rādītājs par to, ka šis laiks lekcijās būtu mazāk aizraujošs, mazāk smieklu pilns vai mazāk vērtīgs. Nebūt nē! (kā reiz jaunsargos mācīja) Jau atkal un kārtējo reizi uzsvēršu zīmīgo devīzi - kvalitātē, ne kvantitātē ir nozīme. Tas tikai norāda uz to, ka, kā esmu minējusi iepriekš, šajā semestrī man ir pagalam maz lekciju, tāpēc - ķeru, ko varu noķert. Šomēnes, gan, VAJADZĒJA būt arī 24. datuma pērlēm pasniedzējas G.Matisones izpildījumā, bet, diemžēl, rūgtā patiesība ir tāda, ka mani ir skārusi nelāgā briesmone G.R.I.P.A, līdz ar to uz ceturtdienas lekciju / semināru ierasties nedz būtu spējīga, ne arī būtu tur gaidīta puspasauli, vai kaut nelielu daļu ViA-nieku aplipināt. Nu nē. 

Tad nu, redz, būs vien šī ceturtdiena jāpavada mājās pie citiem darbiem, kas pa spēkam cilvēkam lielāko dienas daļu ar temp. 38.5 (pēc Celsija grādiem). Nav jau nu gluži tā, ka tikai gulēt un vaidēt. Pa vidam arī kādu pētījumu literatūras pārskatam izdodas atrast. :)

Bet pagaidām - lai Tev prieks skatīt - kas tad šoreiz citātu mednieces tīklā iekritis!

-) Es ar to savu radio vīriņu izsitu jūs (G.Matisone, kursā Radio un TV žurnālistika)
-) Šīs ziņas citē gan ziņu aģentūras gan BLĀ BLĀ BLĀ visi citi (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) [par ziņu, kur zemestrīcē gājuši bojā cilvēki] Būsim reāli - 300 ķīnieši nav nekas īpašs (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) Andri, Tev bija atsauce no Letas, kur viena babiņa teikusi Bla Bla Bla Bla Bla (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) Cik ilgi es strādāju radio - es labāk nemaz neteikšu, citādi jūs teiksiet, ka cilvēki tik ilgi nemaz nedzīvo (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) Jādod lasītājam pa ausi ar tādu līdu (G. Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) Ja jūs zinātu, kādi šedevri nāk ārā no sabiedrisko attiecību speciālistiem! Un mums (domāti žurnālisti) nabadziņiem vajag tos sacerējumus dabūt klausāmus! (G. Matisone, Radio un TV žurnālistika)
-) Tas ir kā konfekte, ko atcerēties kā reizreiķinu (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika) ??
-) Vēl viena reize, kad mums sanāca tāda situācija ar "S" burtu (domāta ļoti slikta situācija), bija.. [..] (G.Matisone, Radio un TV žurnālistika)

-) Mans mazais divgadīgais biznesiņš (meita) aizņem baigi daudz laika un datorspēlēm tik daudz vairs nepaliek (M. Leščevica, kursā Uzņēmējdarbības vadība)
-) [par uzņēmējiem] Viņiem nav normāla laika paslimot nekad (M. Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Tipiski latviski - es nedarīšu, bet, ja kāds izdarīs - MAITA (M. Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Vīzija nav gluži tas, ko Jūs redzat otrajā dienā pēc tusiņa, ka pasniedzējs nāk pretī (M. Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Jums jāsadalās grupā pa trīs līdz četri cilvēki. Kāpēc es tā saku? Lai būtu trīs kā minimums un četri - maksimums. To tas nozīmē (M. Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Divas govis ir paša priekam. Jeb - hobijs - kā es teiktu (M.Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Kāds mums demogrāfiskais stāvoklis valstī? Negatīvs? Ka jūs rūpējaties, lai viņš būtu pozitīvs? (M.Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)
-) Man draudzenei bija problēma - viņa brauca ar ragaviņām un [..] (M.Leščevica, Uzņēmējdarbības vadība)

Tas tad nu pagaidām arī viss, dārgie bloga viesi. Gaidām martu, kad citātu klāstu, cerams, varēšu papildināt arī ar dažām ne-ViA pasniedzēju pērlēm, ko būšu sazvejojusi Beļģijā, kāda ERASMUS projekta ietvaros.

Sagaidot šeit, twitter, skype vai jebkur citur (kaut klusībā pie Jūsu datora monitora nočukstētus) gan pateicības vārdus par smieklu devu, ko Jums deva manis salasītie pasniedzēju citāti, gan labas veselības vēlējumus gripas sakarā, vēlu Jums briesmīgi labu, ražīgu, enerģijas pilnu nedēļu.

Iepriekšējie "ViA pasniedzēju pērļu" kopojumi:


Veiksmi un nezūdošu smaidu!
Elī


pirmdiena, 2011. gada 7. februāris

[Dz.] Par klusumu #2

Klusuma brīžus nevar piepildīt tikai tāpat vien – jo gribas
Tas jau neizslēdz visus iespējamos pārpratumus un neskaidrības
Tas jau neizslēdz faktu, ka patiesībā nav jau īsti, ko sacīt,
Tas jau nenoliedz to vienaldzību, kas sarunas partneru acīs

Klusuma brīžus nevar piepildīt, lai tikai kāds kaut ko teiktu
Pat cenšoties, mulsais mirklis no tā vien neizbeigtos
Jau pavisam drīz sarunas partneri atkal klusumā domās slīgtu
Un, iespējams, vēl dziļākā nesaprašanas jūklī slīktu

Jo klusuma brīži, kad tādi ir, ne velti tādi rodas
Mirkļos, kad pareizie vārdi vai varbūt – adresāts neatrodas
Mirkļos, kad liekas, ka labāk ir visu, kas sakrājies, pie sevis turēt
Tad, kad šķiet, ka drošāk ir ap sevi klusuma barjeru mūrēt

Klusuma brīžus nevar piepildīt tikai tāpat vien – jo gribas
Tos nevar aizmālēt sekliem tekstiem, kas bilsti dēļ apmātības
Laikam jāpierod, jāizbauda, sajūtas vēl nepazaudētās
Un kas to lai zina – iespējams, šis ir klusums pirms vētras

[E.Kunga]

Kā uz svaru kausiem...

Čau,

Šodienas šaubas par šovu neatmaksājās. :D Nu, nebija pamatotas. Bija ok. Tā - pa lielam. Kā Saimnieks teica - katram savi plusiņi, savi mīnusiņi. Tā arī bija. Vismaz, interesanti ne tikai mums. Tas - labi. Tai pat laikā - šodien arī sagruva kāda mana līdz šim spēcīga pārliecība, uz ko ļoti paļāvos. Tas - slikti.

Vai tiešām visam vienmēr ir jābūt līdzsvarā? Lai notiktu kaut kas labs, ir obligāti jānotiek arī kam sliktam? Laikam jau... Laikam, lai saskatītu gaismu aiz loga, ir jānodzēš gaisma istabā. Uz labo jāskatās no sliktā.

Nepatīk.

svētdiena, 2011. gada 6. februāris

Jautrākam rītam

Izlasīju un dikti iepatikās. Atcerējos, kā kādas savas operācijas laikā (sākumā, pirms anestēzija bija kārtīgi iedarbojusies), dzirdēju savu ķirurgu dziedam briesmīgi kaitinošus šlēgergabalus. Gribēju uzkliegt, lai aizveras, bet vairs jau nevarēju. Pavisam drīz atlūzu. 
Un vēl 11./12. klases vasarā, kad praksē strādāju operāciju blokā... Mjā... ja tie nabaga uz galda guļošie cilvēciņi patiešām zinātu, ko ķirurgi, galvenās māsas, asistenti, anesteziologi, sanitāri un pat tādi nelgas - praktikanti kā es toreiz, operācijas laikā runā... Nu, vai, piemēram, kad vēders ir pušu, kā pievelkt tuvāk lampu un pasauc visus paskatīties ... re, ku smuki! :D 
Nu tad tā.. Te joks, ko atradu šorīt un sasmējos...


Frāzes, ko diez vai gribētos dzirdēt guļot uz operāciju galda:
- Tā, kāds nav redzējis manu pulksteni?
- Un kas man lika vakar tā piemesties…
- Kurš kretīns izplēsis piecas lappuses no rokasgrāmatas?
- Atdod! Slikts suns!
- Hmm, jā, nu bērni viņam, cerams, jau ir…
- Eu, veči, saraujam, pēc 20 minūtēm hokejs! 
- Māsa, padodiet to…nu to tur…mmm…nu kā viņu tur…
- Pag, pag, ja apendicīts ir tas, tad kas tad ir šis???
- B#$@, atkal elekrība pazuda!
- Visi atpakaļ, man izkrita kontaktlēca!
- Nu nekas, no kļūdām mēs mācāmies…



(aizgūts no http://www.anekdotes.eu)

piektdiena, 2011. gada 4. februāris

trešdiena, 2011. gada 2. februāris

Eksperiments: sociālo portālu diēta, jebšu Izdzīvotājas dienasgrāmata #9

Trešdiena (day 7/7), 2011. gada 2. februāris. Plkst 22.00


Šodien visi dienas lielie plāni sabruka kā enntos metrus garš domino tunelis, kuru nupat kāds zilonēns gribējis izmantot kā krēslu (uat de f..?)
Respektīvi - nekas no tā visa izsenis plānotā neīstenojās. Izņemot debates, par kuru vajadzību visā plānā visvairāk šaubījos. Pamatoti, bet ne šajā ierakstā par to ir stāsts.

Tātad, vēl mazliet mazāk kā 2 stundas, līdz tas būs beidzies. Tas = sociālo portālu diēta. Pirmais - ieiešu twitter. Tad skype. Kaut kad noteikti ielogošos arī draugos, ceru, īpaši daudziem nav ienācis prātā tur mani paterorizēt. :p Paļaujos uz to.

Vispār, esmu izdzīvojusi. Pārējie bez manis, kā redzi, arī. Tāpēc nekādu izcili lielisko rezultātu man nemaz nav. Ja neskaita to, ka esmu patiešām atpūtusies šajās dienās. Noteikti savādāk būtu daudz vairāk laika pavadījusi pie tiem sasodītajiem portāliem un tikai nočatojusi. Droši vien pat neiedomājusies darīt to, kas man patiešām patīk - kas pavisam, pavisam nav saistīts ar datoru. :)

Visu manu stratēģiju uzskaitījumu un metodoloģiski pamatotu analīzi es, iespējams, sniegšu citreiz, bet varu pateikt, ka izmēģināju daudz ko. Gan bloga ierakstos (atskaitēs) minētu, gan ne. Tomēr - vislabākā stratēģija tomēr ir pati pirmā, ko izmēģināju jau pirmās dienas sākumā - miegs. Salds, mierīgs, netraucēts miegs. :)





Tomēr priecājos, ka jau pavisam drīz uzzināšu - kā Jums. Bez Jums ir labi, bet ar Jums - labāk (es tomēr atļaušos reizi pa reizei šo to šai tekstā pamainīt) :))

Uz tikšanos drīzumā,
Elī

Šodien [2.02.2011.] bija debašu nodarbība

Čau,

Atkal par debatēm. Skalā no 1-10 es dotu 3 starp 4. Varbūt.
Debates man joprojām patīk, nepārproti. Tikai šoreiz es nevaru īsti vainot savu omu, kā pagājušajā reizē. Man liekas, šodien tai tiešām nebija ne vainas. 

Es nekritizēju piemērus :D Lai gan arī par tiem varētu piesieties, cik piemēroti/neveikli tie bija, bet nē, šoreiz - lai jau tiek tas prieks apcelt minoritātes kompānijā :D 

Bet šoreiz es vairāk par pašu kvalitāti. Mana runa bija sūds (jā, par šādu vārdu rakstīšanu es metu Pīburciņā 2 sant.), bet pat tā likās mazāk sūdīga (4 sant.) kā pārējās. Kas reāli notiek? Debašu klubs iet ... debašu kolēģa Gata vārdiem runājot va....(tālu, tālu, kur neviens nevar atrast)?? Negribētos tā domāt. 

Varētu vainot rezolūciju. Bet, pirmkārt, tā bija pašu debatētāju izvirzīta. Otrkārt, DEBATĒJAMA, kā to ir rādījusi pieredze. Treškārt, sakarīga līmeņa debatētāji (un es speciāli nerakstu ne laba, pat ne normāla) arī kreizī rezolūciju varētu ievirzīt debatējamās sliedēs. 

Varētu vainot komandas. Bet, pirmkārt, nejaušības princips, manuprāt, sadalīja mūs visai godīgās daļās. Otrkārt, ne komandas, ne individuālie runātāji savā starpā neplēsās, kā tas noteikti (es tiešām apsolu)  būtu noticis, ja es būtu izvilkusi to pašu pozīciju, ko Toms. Treškārt, sakarīga līmeņa debatētāji (-//-) prastu sastrādāties tik un tā. Pieļauju,... iespējams, arī es.

Varētu vainot vadītāju. Bet nevar. :p Pirmkārt, fiksēja lielu daļu + un - pats. Otrkārt, runu saturu jau neietekmē viņa skaļā plaukšķināšana pa galdu. Treškārt, sakarīga līmeņa debatētāji (-//-) nezaudētu domu un turpinātu savu runu arī tad, ja tiesnesis ar savu reakciju konkrēti parāda - piekrīt sacītajam vai ne. 

Varētu vainot apgaismojumu. To gan.

Kur tad īsti ir vaina? Kur jāvaino? Redzi, ja es debates laikā, savā pirmās opozīcijas otrā runātāja lomā esot, paspēju pierakstīt visus galvenos valdības punktus, citēt viņus savā kladē un sešas reizes vienā lapaspusē - komentējot 2 runātāju runas uzrakstīt "sviests", tas nav labi.

Vēl nelabāk ir tad, ja tas sviests turpinās arī pārējās runās.

Es gandrīz (!šim vārdam, lūdzu, īpašu uzmanību!) saprotu, ka pamats šajā debatē bija ŠOVS, nevis DEBATE. Bet negribas piekrist, ka tam būtu jābūt pamatā arī mēģinot ieinteresēt citus debatēs. Ok, šis mans ieraksts droši vien ieinteresēs vēl mazāk. :D Noteikti! Bet bišķiņ žēl paliek debatēs nosistā laika, ja tā. 

Ja mana pirmā redzētā debate būtu balstīta uz sekliem jokiem, kas izmesti tāpēc, ka "rēcīgi", nevis tāpēc, ka kaut pa bišķītim attiecas uz tematu, es droši vien pamanītu arī, ka smejas kaut kā tikai daži, un nevis droši vien, bet noteikti negribētu tur iesaistīties. Nezinu - tādam mērķim es izvēlētos drāmas klubiņu. Vai ... nu, varbūt kādu rokdarbu pulciņu. Tur tiešām "izzviegtos" pēc sirds patikas. 

Ko es gribu pateikt - ja reklamē debates, tad parādi tomēr to labāko, kas debatēs ir. To, ko debatētāji debatēs mēdz mīlēt. [UN TUR NAV JĀRĀDA KRŪTIS arī, ja atbilst definīcijai] Nē, ok - es tiešām ne par piemēriem, bet kvalitāti un domu. 

Par to gan bišķi aizsvilos. Droši vien - pamanīji lasot. Tagad - mājiņās esmu mazlietiņ "atdzisusi" un domāju, ka nav jau ko "strebt karstu", kā mēdz teikt. Reiz (pagājušajā gadā) sīku pretenziju dēļ jau zaudēju daudz laika, kad varēju debatēt. Negribas atkārtot.

Visu ko var "komandas dēļ", bet ŠOVOT (ja tāds vārds ir) debatē es atsakos. Ja vajag, var nevis rezolūciju, komandas vai vadītāju, bet MANI vainot. Pirmkārt, otrkārt un treškārt. Re, kā - droši, bet tas nemainīs nostāju.

Nepatika. Ja šodiena atkārtojas - kā es par filmām šajā blogā mēdzu rakstīt - nerekomendēju.

Sī jū,
Elī

Eksperiments: sociālo portālu diēta, jebšu Izdzīvotājas dienasgrāmata #8

otrdiena un trešdiena (day 7/7), 2011. gada . februāris. Plkst. 00.14


Ja visas diētas dienas būtu tādas kā šī, es par sociālajiem portāliem pat neiedomātos. Smiekli, sarunas, prieki un nakts pastaigas... Tā ir mana otrdienas stratēģija.

Bet nu jau turpat vai 20 minūtes rit pēdējā diētas diena, ko plānoju pavadīt ārprātīgi akadēmiskā garā - visas mācības, plāni, iesniegumi, pieteikumi, u.c. padarīšanas, tad - pēcpusdienā - uz bibliotēku uzspēlēt pa kādai galda spēlei. Un pašā vakarā.. Nu, tad jādomā... Iespējams, debates...

Tad redzēsim, vai pēdējā diena patiešām spēs pārsist līdz šim uzstādītās stratēģijas - kā NĒ! Gan jau...

Elī

p.s. lasi tālāk: eksperiments #9

pirmdiena, 2011. gada 31. janvāris

Filma - Just Married

Eštons... nu protams, kas gan cits, ja ne romantiskā komēdija ar saldumbučmūlīgo jaukumiņu. Nez, kāpēc, bet neredzēju absolūti nekādu atšķirību no viņa tēla tajā.. kā bija.. "What happens in Vegas"? Raksturiņš pilnīgi tas pats. Gribētos kādreiz tomēr Kačeru ieraudzīt kā... nu.. es nezinu, vai GUDRU nebūtu par skaļu teikts.. varbūt... ne kā bezsmadzeņu preteklīgu čiksu būs piemērotāk? Iespējams. Jebkurā gadījumā - aiz viņa tēla - nevienu citu filmas personāžu kritiski uzlūkot neuzdrīkstējos. Redzi, vienkārši, bija bail, ka kaut kur tur varētu sagaidīt vēl pamatīgāka vilšanās. Ceru, ka ne. Lai vai kā,... droši vien, saprati, ka 

NEREKOMENDĒJU.


Sižets - tipiski jēlais. Divi komplītlī raksturos pretēji jaunlaulātie brauc savā medusmēnesī, neizdodas, kā plānots un izdomā šķirties. Nē, tomēr pārdomā. Jēj. Sviests kaut kāds.

Mācies no citu kļūdām un netērē savu laiku ar šito, kā es to izdarīju. Tā vietā varbūt.. es nezinu,... paspēlē kādu datorspēli, piemēram vai uzrauj kādu šaha maču ar kaimiņu Juri. 

Eksperiments: sociālo portālu diēta, jebšu Izdzīvotājas dienasgrāmata #7

Pirmdiena (day 5/7), 31.01.2011. Plkst. 20.02

Sveicieniņš šajā skaistajā nedēļas iesākumā! :) Nav ne vainas, jāsaka. 
Joprojām cīnos ar bezgala spēcīgo vēlēšanos ielogoties twitter un zināt - kā Jums tur. Bet, pa lielam, jau, es uzzinu tāpat. Ha, ha. Savi avoti.

Ļoti, ĻOTI labas ziņas man šodien paziņoja, tāpēc diena nu nekādi nevarēja pārtapt par sliktu vai neveiksmīgu vai... Nu, nevarēja. Tādas ziņas, iespējams, twitter neuzzināsi, tāpēc... uj, jauki. :)

Zini, kā man visvairāk pietrūkst? Ātrums. Ātrums, kāds ir skaipam, kad tu gribi kaut ko aši, aši nodot/sarunāt. Šodien tik gari un ilgi runāju caur epastu. Mokoši, gandrīz.

Bet jau rīt laižos prom uz Valmieru. Joprojām nezinu - cikos, un, ko tad, kad būšu tur? Ja nu pārņems panika un par katru cenu lauzīšos uz sociālajiem portāliem? Ja nu es tur būšu viena pati un nebūs neviena, kas attur? Nu, ne jau... Princips taču ir stiprāks par vienkāršu vēlēšanos, vai ne? :p

Un vēl rīt - Indras vārda diena un 19.15 hokejs. :) Ko gan vēl es varētu vēlēties? Bet būs arī tas, ko vēl tomēr varētu... :p

Ekh... ^ ^



Tādā vējā kājas, rokas, mati un viss pārējais lidinās pa gaisu. Jā, es tiešām lidinos. 
Lai Jums arī tik skaisti kā man,
Elī


P.s. eksperiments #8

svētdiena, 2011. gada 30. janvāris

Eksperiments: sociālo portālu diēta, jebšu Izdzīvotājas dienasgrāmata #6

Svētdiena (day 4/7), 30.janvāris, 2011. Plkst. 20.51

Šodien ārā esot bijis dikti skaists laiks. Ne reizi neiekāpu savos zābaķeļos, lai izietu un paskatītos. Vienīgi no rīta tā saule spīdēja cauri pār balkonu pārkarinātām lāstekām. Tas, lūk, bija skaisti. Arī, caur logu skatoties... 

Un vēl bija skaisti sapņi. Es tiešām izgulējos. Arī pa dienu. Nevienu mirkli neatvēru grāmatu, lai palasītu vismaz kādu lapaspusi. Nē, es priekšroku tomēr devu nupat uzinstalētajam Sims 3 un vēlāk - miegam. Tāda mana šodienas stratēģija, kas, gan, līdz galam nenostrādāja. Atzīstos - vienu momentu uz mazāk kā minūti nošmaucos. Kā - neteikšu, bet bija. Arī 4 dienas ir daudz, bet es ar nevienu nekomunicēju, tāpēc oficiāli joprojām turpinu savu diētas dienu uzskaiti.

Joprojām žāvājos. Es nezinu - kas mani tik ļoti saista pie tās gulēšanas - patiešām - atpūta vai tomēr iespēja pasapņot? Gan jau, pa druskai no abiem, bet, jebkurā gadījumā, man atkal un joprojām ir tā, ka negribas sīkumos un detalizēti tev te visu skaidrot. Rakstu tāpēc, lai tajā ailē labajā pusē kādas dienas nejaušības pēc neiztrūktu.

Un negribas rakstīt ne jau tāpēc, ka nebūtu - ko. Ō, nē, mīlīt! Būtu! Būtu tā, ka tu ātri saprastu - nepietiks izturības to visu lasīt, bet ... ir tā, ka negribas rakstīt. Negribas kavēties atmiņās par pamatiem, gribas būvēt. :) 



Skaistu Tev jauno nedēļu! 
Smaidām un priecājamies,
Elī

p.s. lasi tālāk: eksperiments #7

sestdiena, 2011. gada 29. janvāris

Eksperiments: sociālo portālu diēta, jebšu Izdzīvotājas dienasgrāmata #5

Sestdiena (day 3/7), 29.janvāris, 2011. gads, plkst. 19.15

Čau,

Šodiena nevis pārdzīvota, bet izbaudīta. :) Dzīvē satikt cilvēkus tomēr ir daudz, daudz, daudz reižu labāk kā uzrakstīt viņiem skaipā vai retvītot viņu tvītus. :p

Rīta pusē priecājos par dzīvi Valmierā, tad - visādi jauki mirkļi, atklājumi, sarunas un garšīgi cepumi, un beigu beigās jau devos uz Mazsalacu.

Pa lielam, mana šodienas stratēģija ir vienkārši izbaudīt dzīvi un tas, vismaz pagaidām, strādā. :) Tā strādā, ka pat negribas te rakstīt, bet pienākums liek.

Ekh, dzīve ir skaista. :)
Ceru, tev arī,
Elī


p.s. lasi tālāk: eksperiments #6

piektdiena, 2011. gada 28. janvāris

Eksperiments: sociālo portālu diēta, jebšu Izdzīvotājas dienasgrāmata #4

Piektdiena, 28.janvāris, 2011. Plkst. 20.20

Šodien telefons mazliet rāmāks. Pāris ziņas, pāris sms, bet, pa lielam - miers un klusums. Izspēlējos GTA:San andreas, Dragon Age Origins, Max Payne 2, bet kaut kā tomēr cilvēku un monstriņu nogalināšana nedod to mieru, ko vajadzētu. Tāpēc nemaz neķēros Diablo klāt. :D

Forši, ka uz šitā kompīša ir tik daudz spēļu, ka varu vēl palauzīt galvu - kam ziedot savu vakaru FIFA vai NHL? Droši vien, jau, ka otrajam. 

Vispār, pa dienu sadarīju visu ko interesantu. "Cars" atmiņas spēles turnīrā - Vadonis (Pēteris) pret Kungu (mani) - izdevās salikt tam sīkajam dauzoņam. Jutos nenormāli kruta un zināmā mērā jūtos joprojām. Vēl - mazliet pastaigas ārā un Elīnas Tilakas satikšana. Small-talk par dzīvi, bet vienalga - jauki. Un protams, protams, grāmatiņas lasīšana. Vērtība, ko rekomendēju Tev arī kādreiz izlasīt. Sākumā ir grūti pierast pie stila, bet, kad izdodas, tad lapaspuses kaut kur pazūd un atliek pabrīnīties - pa kuru laiku tu tiki pāri kādām 15-20. Ko vēl es darīju? Lasīju blogus, ziņas, klausījos mūziku, skatījos filmas, priecājos par brīvību, kāda bieži negadās. Kādu bieži nemaz negribas.

Pa lielam, es pamazām sāku just pozitīvo no šīs diētas. Es izeju ārā, es veltu laiku savējiem, vienīgi - es visu savu prieku par dzīvi paturu sev. Tas - kaut kā neliekas dabiski. Bet būs jau labi. Rīt - ceļā. Pusdienas laikā - uz Valmieru, vakarā satikšos ar mammu un PA Valmieru un pēc tam - uz Mazsalacu. Jābūt labai dienai. Prognozēju.

Jauku Tev šo vakaru,
Elī

p.s. lasi tālāk: eksperiments #5

Filma - How to Make Love to a Woman

Sāku skatīties, tikai vampīriskā Iana (Ian Somerhalder) dēļ, bet, kā izrādās, filmā ir daudz vairāk. Jautra romantiskā komēdija, kas brīžam tiešām liek paķiķināt par šķietami netīrajiem jokiem. Ir, ir laba. Aktieri - pa manai gaumei un jo sevišķi, protams, Demons no VD. Šinī gadījumā - Daniels. Sižets arī tā neko.

Pārītis ar saviem pārpratumiem ņemas (brīžam tiešā, brīžam netiešā nozīmē), kamēr tas viss sāk draudēt ar šķiršanos. Tikai tad tiek meklēts risinājums - kur tad īsti ir vaina, un kā situāciju glābt? Viņa sāk šaubīties - vai viņš viņu mīl, jo nekad to nav teicis, savukārt viņa bažas aprobežojas ar to, vai visu dara pareizi gultā. Neviens ar nevienu neizrunājas un tur tad arī sākas gan romantika, gan komēdija.

Rekomendēju.

Trešdien [26.01.2011] bija debašu nodarbība

Čau,

Slinkojot pa māju, nolēmu uzdrukāt nelielu komentāru par pēdējo debašu nodarbību, otro šogad. Ar katru no tām jau tuvojamies arvien tuvāk debatei, bet viss notiek pamazām. :D Šoreiz no debates atturēja hokejs. Tas, šķiet, pietiekami fundamentāls attaisnojums, lai nebūtu grēks pieminēt šajā ierakstā. 

Bija boss un 6 debatētāji: Jānis R., Mārtiņš, Aldis, Edmunds (vai, kā Ēriks teiktu - Edvards), es un Dita. Sākām ar ideju mētāšanu par potenciālajām rezolūcijām paraugdebatei VVĢ. Nekas sakarīgs tā arī neizmētājās. 

Turpinājumā - katrs izdomāja pāris argumentus PAR vai PRET rezolūcijai, kas paredzēja, ka valdība atļaus izmantot internetu tikai kā informācijas datu bāzi. Panesās "sniega kaujas", jo runāt varēja tikai tas, pie kura bija nonākusi imitēta "sniega bumba". Fun? Ok. 

Droši vien mans garastāvoklis tajā dienā bija nepiemērots debatēm. Iespējams, vajadzēja izlaist, bet, ko tad tur nu vairs. Tā nu es biju tur un īgņojos par visu. Nepatika nekas. Ne rezolūcijas, ne idejas, ne runas. Nu, es teicu - nekas. :p Uzskati šo rakstu par konkrētu subjektivitātes izpausmi.

Tālāk no dalībnieku puses (manis tai skaitā) tika smagi protestēts pret Bosa ideju vēl kaut ko debatēt, tāpēc, respektējot vairākuma viedokli, rezultāts tika pagriezts par labu hokejam, tāpēc atradās alternatīva - katram jāuzraksta 1 ideja PAR, viena - PRET rezolūciju "Skaistums ir labāks par prātu". 

Joprojām man būtu grūti pamatot PRET. Esmu absolūti valdības pusē, šajā ziņā. Jo skaistums jau nav tikai vizuāls, ārējs. Skaistums ir arī domā, prātā. Skaistums ir vārdos, sajūtās... Visur. Prāts tur var nebūt pat tuvumā. Lielākoties, nav. 

Tā nu atkal ar jau ierasto "sniega piku" samētājām savas idejas par skaistumu, prātu un manekeniem, un galu galā sesija beidzās. Es - tādā pašā omā kā sākumā. Netradicionāli debatēm. Vienmēr taču uzlādēja. Bet apzinos, ka šoreiz tā bija mana vaina izvēlē tomēr iet. 

Visādi citādi - debates un tie cilvēki debašu klubā ir tik unikālas personības, ka par viņiem visiem vajadzētu atvērt jaunu blogu, nevis vienkārši veltīt atsevišķu ierakstu, kā viadk.blogspot.com dara. :D 

Ar nepacietību gaidu nākamo sesiju (vai aiznākamo, ja uz šo netikšu), kad noskaņojums, cerams, būs kā radīts jautrībai un lādiņam, ko tur var uzkrāt.

Sī jū,
Elī