„Man nepatīk dejot valsi.”
To lai dejo tie, kas prot.
Redzi, man bail kādu ievainot..
Tik klasisku un skaistu deju
Es labāk no sēdvietas vērot eju.
Lai smejas tie, kas māk.
Kāju likt,
Tad - otru likt savādāk.
Un tu nenāc, sakot, ka iemācīsi
Es tik un tā atsacīšos.
Es pat uz ballēm īsti nečāpoju
Jo man nepatīk dejot valsi.
Es vispār nedejoju.
„Man nepatīk dejot ātri,”
Man liekas, man papēži lūzīs
Vai, kāds mani ar sānu grūdīs!
Un, no tik haotiskas ārdīšanās
Sazin kas var iepīties kājās manās :D
Es labāk nemaz neriskēšu
Malā pasēdēšu
Vien kājas papēdi pret zemi pavīlēšu.
Un tu nenāc, sakot, ka es par drūmu
Tas tik un tā beigsies ar atteikumu.
Jo es jau atkal atkārtoju –
Man nepatīk dejot ātri.
Un es vispār nedejoju.
„Man nepatīk dejot diskotēkā.”
Joprojām visi tie paši iepriekšējie argumenti ir spēkā.
Un tu nenāc, lai ievilktu mani avantūrās
Es vienkārši neiederos dejotāju jūrā,
Un, zini, pavisam nopietni apgalvojot –
Es vispār nedejoju.
„Man nepatīk dejot.
Redzi – nav ne prasmju, ne stājas!”
Tā es izlokos.
Bet ja tā godīgi – atsakos,
Tāpēc, ka TU aicināji.
(E.Kunga)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru