Kartona kaste manā prātā
Tajā vietā, kur kādreiz smiekli bija
Atliek pielikt uguni un aizdedzināt
Un liksies -
Bija vien ilūzija
Kartona kaste manā prātā
Tukša, bez liekiem vārdiem un jūtām
Savādi, bet liekas, ka no tādas kļūdas
Mēs katrs pa kādai mācībai guvām
Kartona kaste deg manā prātā
Pamazām liesmas visu to skar
Vajag tikai atļaut tai mierīgi degt
Un vien pēc mirkļa tā jau pazust var.
---
Un tā notiek - kastes vairs nav manā prātā
Pazuda, zuda arī tukšums no tās
Bet vēl joprojām savādi liekas,
Ka nožēlojams vairs nešķiet nekas.
Zini, varbūt vien klusums un nesaprastais
Tas, par ko vienmēr vīpsnāji, smējies.
Bet esi drošs, Mans Neparastais!
Ar tukšu kartona kasti tu asociējies.
(E. Kunga)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru