Pārāk daudz nožēlas pilnu skatienu
Pārāk daudz pārmetumu un, skat!
Viss, ko gribēji dzīvē paņemt sev līdz
Vēl joprojām palicis tepat...
Vai tava pirmā mīla vēl mājo tev sirdī
Vai tava piedzimšana joprojām šķiet svēta
Un vai savu iedomu drauga dziesmu vēl dzirdi
Kurā viņš dzied, par kādu kundzi, kas lēta
Uz ielas sevi atdevusi...
Tu smīni klusi?
Un vai pats zini maz to,
par ko?
Vai kaut tik tevī ir spēka kā atdzīties:
"pilns es grēka"... ?
Vai tu maz atceries savu prezidenta/policista sapņu darbu?
Vai atceries savu mīļāko bērnudārza tarbu,
Kurā pabija it viss, kas dzīvē bijis līdz šim
Sākot no zobu pastas līdz pat brokastīm...?
Vai tu atceries kaut tikai to,
Kā solījies nemūžam neaizmirst
To savu dziesmu pašu pirmāko
To savu gleznu, baltām puķu vāzēm...
Ziedi novītuši sen pa gadiem šiem
Tagad skaties tikai brendijglāzē
Un rādi nekaunīgu pirkstu saviem sapņiem...
Rādi vien, zobojies un smīni
Zaudē sevi vēl un vēl, un vēl...
Kamēr dzīve pārvērtīsies vienā lielā nikotīnā...
Un tikai tad tu zināsi - cik ļoti tevis žēl...
/E.Kunga/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru