Man miera nebūs, kamēr nemieram pa vidu
Es kā apmaldījies cilvēks blandīšos
Un katrā sajūtā un domā nepatiesā
Akli uzticēšos - smagi maldīšos.
Man miera nebūs, kamēr nemieram pa vidu
Es savu sapņu pamatus tur dzīšu
Un tā - it visas nemierīgās domas
Un ilūzijas aiztramdīšu.
Man miera nebūs, kamēr nemieram pa vidu
Es visu savu dzīvi konstruēšu
Kādreiz, varbūt, saprast iemācīšos
Un nemieru tad beidzot novērtēšu.
Man miera nebūs, kam man viņu?
Ir katrai pasakai kāds nemiers iekšā
Tāpēc, esot nemieram pa vidu,
Tam pieturēšos ciešāk.
/E.Kunga/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru