Man gribas daudz ko pateikt
Bet sākt nezinu - ar ko
Jo daudz kas, ko es saku
Mani tikai iztukšo
Tāpat - par neko
Es gribu pateikt tev paldies
Tas jau nav nekas liels, bet pietiks
Būs pat labi, ja es spēšu
Tev pasmaidīt
Būs pat labi, ja atcerēšos
Tevi nepiemānīt
Tikai apgriezties apkārt
Un aizmirst to, kas bijis
Izdzīvot visu savādāk
Es negribu lai sāpētu Tev
kad gribu mainīt sevi
Es negribu lūgt piedošanu sev
Kad sāpinnātu Tevi
Es gribu būt labāks kāds esmu
Un piedod par to
Ja es neesmu
Tam jābūt tā...
Bet pēc laika sāpēs vairāk nekā sāpējis pirms tam
Jau atkal vēlēsies lūgt smaidu, bet vairs nezināsi - kam
Un tad es nākšu
Varbūt tikai tad es sākšu
Apjaust to
Cik nenozīmīgs ir tas, kas bijis,
Bet būs savādāk
Es nesolu Tev mainīties
Nesolu labāks kļūt
Es tikai apsolu, ka tas viss īsts, ko tagad jūtu
Varbūt, ja citreiz un citvien tas būtu
Mes savādāk justu
Viens otram nepazustu
Un būtu tā
Ka mēs piederētu
Viens otram un spētu
Pasargāt un varbūt nesāpināt
Un varbūt atrastos laiks arī iemīlēt
Bet tagad esmu bez tevis
Sāp tā, ka nevaru izturēt...
"Es mīlu Tevi"
Tie bij vārdi, ko tu pateici pirms gāji
Es zināju ko tie nozīmē
Bet tu vēl nezināji
Likās - sāpēja, bet patiesībā tās vēl nebij sāpes
Tagad ciešu vēl vairāk,
jo ilgas pēc Tevis ir kā slāpes
Tās nebeidz izskaust mani
Un tagad esu tukšs kā lapa
Balta lapa, uz kuras tu man nepaskaidroji
Kāpēc tā
Kāpēc aizgāji, kad viss bij kārtībā?
Vismaz man likās tā,
bet laikam bija savādāk....
/E.Kunga/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru