Ja Šekspīrs vēl būtu dzīvs, visticamāk,
Rastos vēl viens nepārspējams lasām gabals
Katra nodaļa kā dialogu virkne,
Ko izjaukt spēj vien ik pa laikam pašu atbalss.
Nekas cits – tik mēs abi divi – lomās
Un par abiem mums viss šedevrs sastāvētu
Un, pats Viljams atzītu – „Tam nav pat vārdu,
Lai aprakstītu, ko šie divi kopā spētu!” :)
Un, ja vēl Čaikovskis būtu dzīvs, visticamāk,
Viņš sakomponētu jaunu melodiju
Vēl iespaidīgāku par visām citām,
Kas jau iepriekš sarakstītas bija.
Kā mūza mūsu draudzība tad viņam būtu
Un melodija - pārpildīta jūtu
Un dzīves viegluma un smaida bezgalīga
Nots pēc nots un čells un vijolītes stīga
Un klavierakords – tas kā likteņpirksts,
Kā mīlestības ugunskura dzirksts.
Un tad vēl, ja arī Einšteins būtu dzīvs, visticamāk,
Viņš izgudrotu jaunu teoriju
Par gravitātēm, pievilkšanām
Un visu pārējo, par ko viņa idejas bija.
Katrā ziņā, atšķirība, galvenokārt būtu tāda,
Ka šoreiz, viņš savos domājumos mūs iekšā pītu
Ar savām gravitātēm abus kopā sasaistītu.
Un drīz vien visas fizikas normas
Zaudētu savu nozīmi un formas,
Te pat viņa relativitāte nederētu,
Jo, iedomājies, cik daudz mēs abi kopā spētu!!!
(E. Kunga)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru